Previous Verse
Next Verse

Skanda Purana — Nagara Khanda, Shloka 32

मम तीर्थावसिक्तस्य मासा बहुतरा गताः । इदानीमाश्रमं यास्ये चातुर्मास्ये समागते

mama tīrthāvasiktasya māsā bahutarā gatāḥ | idānīmāśramaṃ yāsye cāturmāsye samāgate

หลายเดือนล่วงไปแล้วสำหรับข้าพเจ้า ผู้ได้อาบน้ำชำระในสถานที่ศักดิ์สิทธิ์ทั้งหลาย บัดนี้เมื่อกาลจาตุรมาสยะมาถึง ข้าพเจ้าจักไปสู่อาศรมของตน

mamamy
mama:
Sambandha (Possessor/सम्बन्ध)
TypeNoun
Rootasmad (प्रातिपदिक)
Formषष्ठी-विभक्ति (Genitive), एकवचन; सर्वनाम
tīrtha-avasiktasyaof me who has been bathed/anointed at the tīrtha
tīrtha-avasiktasya:
Sambandha (Genitive qualifier/सम्बन्ध-विशेषण)
TypeAdjective
Roottīrtha (प्रातिपदिक) + avasikta (प्रातिपदिक; √sic + ava, क्त)
Formपुंलिङ्ग, षष्ठी-विभक्ति, एकवचन; षष्ठी-तत्पुरुष (तीर्थे अवसिक्तः) + क्त-प्रत्ययान्त; विशेषण (mama इति)
māsāḥmonths
māsāḥ:
Karta (Subject/कर्ता)
TypeNoun
Rootmāsa (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, प्रथमा-विभक्ति, बहुवचन
bahutarāḥmany/more numerous
bahutarāḥ:
Karta (Subject-qualifier/कर्ता-विशेषण)
TypeAdjective
Rootbahutara (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, प्रथमा-विभक्ति, बहुवचन; विशेषण (māsāḥ इति)
gatāḥhave passed
gatāḥ:
Kriya (State/क्रिया)
TypeVerb
Rootgata (प्रातिपदिक; √gam, क्त)
Formक्त-प्रत्ययान्त; पुंलिङ्ग, प्रथमा-विभक्ति, बहुवचन; (लुप्त-भू-क्रिया) ‘गताः (सन्ति)’
idānīmnow
idānīm:
Kala (Time/काल)
TypeIndeclinable
Rootidānīm (अव्यय)
Formकालवाचक-अव्यय (adverb of time)
āśramamto the hermitage
āśramam:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootāśrama (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन
yāsyeI shall go
yāsye:
Kriya (Action/क्रिया)
TypeVerb
Root√yā (धातु)
Formलृट्-लकार (Simple Future), उत्तम-पुरुष, एकवचन; परस्मैपद
cāturmāsyein the Cāturmāsya season
cāturmāsye:
Adhikarana (Time-location/अधिकरण)
TypeNoun
Rootcāturmāsya (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, सप्तमी-विभक्ति, एकवचन
samāgatewhen it has arrived
samāgate:
Adhikarana (Qualifier/अधिकरण-विशेषण)
TypeAdjective
Rootsamāgata (प्रातिपदिक; √gam + sam-ā, क्त)
Formनपुंसकलिङ्ग, सप्तमी-विभक्ति, एकवचन; क्त-प्रत्ययान्त; विशेषण (cāturmāsye इति)

Gālava (continuing the exchange)

Scene: A travel-worn ascetic or pilgrim, wet from repeated sacred baths, pauses at the threshold of monsoon season and turns toward a forest hermitage; clouds gather, rivers swell, and the mood becomes inward and contemplative.

T
Tīrtha
C
Cāturmāsya
Ā
Āśrama
G
Gālava

FAQs

Pilgrimage and bathing in tīrthas are to be balanced with seasonal discipline; Cāturmāsya calls for settled practice in the āśrama.

The verse speaks of tīrthas in general (pilgrimage bathing) rather than naming a single location.

It implies tīrtha-snāna over an extended period and the Cāturmāsya practice of residing in/returning to the hermitage for observance.