मासैश्चतुर्भिर्यत्पुण्यं विधिनाऽपूज्य शंकरम् । कार्त्तिक्यां स लभेत्पुण्यं चैत्र्यां तद्द्विगुणं स्मृतम् । पुण्यमेतत्तु फाल्गुन्यामाषाढ्यामेवमेव तु
māsaiścaturbhiryatpuṇyaṃ vidhinā'pūjya śaṃkaram | kārttikyāṃ sa labhetpuṇyaṃ caitryāṃ taddviguṇaṃ smṛtam | puṇyametattu phālgunyāmāṣāḍhyāmevameva tu
चतुर्मासपर्यन्तं विधिवत् शंकरपूजनात् यत्पुण्यं लभ्यते, तत् कार्त्तिकमासे लभ्यते; चैत्रे तु तद्द्विगुणं स्मृतम्। फाल्गुनेऽपि तथा, आषाढेऽपि एवमेव पुण्यफलप्रवृद्धिः कथिता।
Śiva (as Somnātha), within the Prabhāsa-kṣetra praise context
Tirtha: Prabhāsa-kṣetra
Type: kshetra
Listener: Sureśvarī (Indrāṇī)
Scene: A pilgrim in Prabhāsa-kṣetra performs rule-bound worship of a Śiva-liṅga as the lunar months cycle—Kārttika lamps, Caitra blossoms, Phālguna spring hues, and Āṣāḍha monsoon clouds—signifying time’s amplification of devotion.
Certain lunar months are portrayed as spiritually ‘high-yield’ for Śiva worship, compressing long practice into shorter observance.
Prabhāsakṣetra through the lens of Somnātha/Śaṅkara worship performed in especially sacred months.
Ritual worship of Śaṅkara with special emphasis on Kārttika and Caitra (and similarly Phālguna and Āṣāḍha) as merit-multiplying months.