व्रजमानौ च मार्गेऽपि कामधर्ममुपागतौ । अत्यौत्सुक्यात्सुसंहृष्टौ लज्जां त्यक्त्वा सुदूरतः
vrajamānau ca mārge'pi kāmadharmamupāgatau | atyautsukyātsusaṃhṛṣṭau lajjāṃ tyaktvā sudūrataḥ
मार्गेऽपि व्रजमानौ तौ कामधर्मवशं गतौ । अत्युत्सुक्येन संहृष्टौ लज्जां दूरं व्यपोह्यताम् ॥
Sūta (deduced)
Type: kshetra
Listener: brāhmaṇāḥ/śrotāraḥ
Scene: Rāja-mārge yātrāyāṃ yugalaṃ ati-utsukya-saṃharṣa-yuktaṃ, lajjā-tyaktaṃ; dūra-deśaḥ, pathaḥ, vṛkṣa-paṅktiḥ, sūrya-prakāśaḥ; kathāyāṃ dharma-saṃkaṭa-bhāvaḥ.
Ritual proximity to a holy place does not replace inner restraint; dharma requires mastery over impulsive desire.
The verse continues the Putra-tīrtha episode; the site’s sanctity is framed by a cautionary human storyline.
None; it describes conduct (kāma-driven behavior) rather than prescribing a rite.