Previous Verse
Next Verse

Skanda Purana — Nagara Khanda, Shloka 29

ततः परावसुस्तेषां पुरः स्थित्वा कृतांजलिः । प्रोवाच स्वादितं मद्यं मया रात्रावजानता । वेश्या भांडं समादाय ज्ञात्वा निजकमंडलुम्

tataḥ parāvasusteṣāṃ puraḥ sthitvā kṛtāṃjaliḥ | provāca svāditaṃ madyaṃ mayā rātrāvajānatā | veśyā bhāṃḍaṃ samādāya jñātvā nijakamaṃḍalum

Kemudian Parāvasu berdiri di hadapan mereka dengan tangan dirapatkan (kṛtāñjali), lalu berkata: “Pada waktu malam, tanpa sedar, aku telah mengecap minuman memabukkan. Seorang pelacur istana mengambil sebuah bejana—mengetahui bahawa itu ialah kamaṇḍalu (bekas air) milikku…”

tataḥthereafter
tataḥ:
Adhikarana (Temporal/कालाधिकरण)
TypeIndeclinable
Roottatas (अव्यय-प्रातिपदिक)
Formअव्यय (क्रियाविशेषण) = indeclinable adverb; अर्थे ‘तस्मात्/अनन्तरम्’ (thereafter)
parāvasuḥParāvasu
parāvasuḥ:
Karta (Subject/कर्ता)
TypeNoun
Rootparāvasu (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, प्रथमा (1st case/Nominative), एकवचन (Singular)
teṣāmof them
teṣām:
Sambandha (Genitive/सम्बन्ध)
TypeNoun
Roottad (सर्वनाम-प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग (सामान्यतः), षष्ठी (6th case/Genitive), बहुवचन (Plural)
puraḥin front
puraḥ:
Adhikarana (Locative sense/देशाधिकरण)
TypeIndeclinable
Rootpuras (अव्यय-प्रातिपदिक)
Formअव्यय (उपसर्गवत्/क्रियाविशेषण) = indeclinable; ‘पुरतः’ (in front)
sthitvāhaving stood
sthitvā:
Kriya (पूर्वक्रिया/पूर्वकालिक)
TypeVerb
Rootsthā (धाातु)
Formक्त्वान्त (absolutive/gerund), परस्मैपदी; ‘स्थित्वा’ = having stood
kṛta-añjaliḥwith folded hands
kṛta-añjaliḥ:
Karta (Subject-qualifier/कर्तृविशेषण)
TypeAdjective
Rootkṛta (कृ धातु, क्त-प्रत्यय) + añjali (प्रातिपदिक)
Formतत्पुरुष-समास (कृतः अञ्जलिः यस्य सः); पुंलिङ्ग, प्रथमा, एकवचन
provācasaid
provāca:
Kriya (Main verb/क्रिया)
TypeVerb
Rootpra + vac (धातु)
Formलिट् (Perfect), परस्मैपद, प्रथमपुरुष (3rd person), एकवचन
svāditamtasted
svāditam:
Karma (Object-qualifier/कर्मविशेषण)
TypeAdjective
Rootsvādita (स्वाद् धातु, क्त-प्रत्यय)
Formकर्मणि क्त-प्रत्यय (past passive participle); नपुंसकलिङ्ग, द्वितीया (Accusative), एकवचन
madyamliquor
madyam:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootmadya (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया (2nd case/Accusative), एकवचन
mayāby me
mayā:
Kartr (Agent-instrumental usage/कर्ता)
TypeNoun
Rootasmad (सर्वनाम-प्रातिपदिक)
Formउत्तमपुरुष-सर्वनाम; तृतीया (3rd case/Instrumental), एकवचन
rātrauat night
rātrau:
Adhikarana (Temporal/कालाधिकरण)
TypeNoun
Rootrātri (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, सप्तमी (7th case/Locative), एकवचन
ajānatānot knowing
ajānatā:
Karta (Agent-qualifier/कर्तृविशेषण)
TypeAdjective
Roota + jñā (धातु)
Formशतृ-प्रत्यय (present active participle) ‘जानत्’ + नञ्; तृतीया, एकवचन, पुंलिङ्ग (कर्तृसमानाधिकरण)
veśyāthe courtesan
veśyā:
Karta (Subject/कर्ता)
TypeNoun
Rootveśyā (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, प्रथमा, एकवचन
bhāṇḍama vessel
bhāṇḍam:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootbhāṇḍa (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन
samādāyahaving taken
samādāya:
Kriya (पूर्वक्रिया/पूर्वकालिक)
TypeVerb
Rootsam + ā + dā (धातु)
Formक्त्वान्त (absolutive/gerund); ‘समादाय’ = having taken up
jñātvāhaving recognized
jñātvā:
Kriya (पूर्वक्रिया/पूर्वकालिक)
TypeVerb
Rootjñā (धातु)
Formक्त्वान्त (absolutive/gerund); ‘ज्ञात्वा’ = having known/recognized
nija-kamaṇḍalumhis own water-pot
nija-kamaṇḍalum:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootnija (प्रातिपदिक) + kamaṇḍalu (प्रातिपदिक)
Formकर्मधारय-समास (निजः कमण्डलुः); पुंलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन

Parāvasu

Type: kshetra

Scene: Parāvasu stands before a seated circle of brāhmaṇas with folded hands, confessing that he unknowingly drank liquor at night; a courtesan holds a vessel near a kamaṇḍalu, implying mistaken identity of the pot.

P
Parāvasu
V
veśyā
K
kamaṇḍalu
M
madya
V
vipra (implied audience)

FAQs

Even unintentional transgression should be confessed and addressed through dharmic expiation rather than concealed.

No tīrtha is named in this verse; it is part of a broader Tīrthamāhātmya chapter narrative.

The verse introduces the fault (unknowing madyapāna) that becomes the basis for prescribing an appropriate prāyaścitta.