Previous Verse
Next Verse

Shloka 16

अन्धक-हिरण्याक्ष-प्रसङ्गः, वराहावतारः, दंष्ट्राभूषणं च

त्वयैव देवेश विभो कृतश् च जयः सुराणामसुरेश्वराणाम् अहो प्रदत्तस्तु वरः प्रसीद वाग्देवता वारिजसंभवाय

tvayaiva deveśa vibho kṛtaś ca jayaḥ surāṇāmasureśvarāṇām aho pradattastu varaḥ prasīda vāgdevatā vārijasaṃbhavāya

हे देवेश, सर्वव्यापी विभो! देवांचा असुराधिपतींवरचा जय केवळ तुझ्यामुळेच झाला. वर दिला गेला आहे; कृपा करून प्रसन्न हो. कमलज ब्रह्म्यावर वाग्देवी कृपादृष्टी करो.

tvayā-evaby you alone
tvayā-eva:
deva-īśaLord of the gods
deva-īśa:
vibhoall-pervading one
vibho:
kṛtaḥmade, accomplished
kṛtaḥ:
caand
ca:
jayaḥvictory
jayaḥ:
surāṇāmof the Devas
surāṇām:
asura-īśvarāṇāmof the rulers/lords of the Asuras
asura-īśvarāṇām:
ahoindeed, behold
aho:
pradattaḥgranted, bestowed
pradattaḥ:
tuindeed
tu:
varaḥboon
varaḥ:
prasīdabe gracious, be pleased
prasīda:
vāk-devatāthe deity of speech (Sarasvatī)
vāk-devatā:
vārija-saṃbhavāyato the lotus-born (Brahmā)
vārija-saṃbhavāya:

Devas (addressing Shiva), within Suta’s narration to the sages of Naimisharanya