Previous Verse
Next Verse

Skanda Purana — Nagara Khanda, Shloka 59

जामदग्न्येन रामेण पुरा दत्ता वसुन्धरा । त्रिःसप्त क्षत्रियैर्हीनां कृत्वास्माकं नृपोत्तम

jāmadagnyena rāmeṇa purā dattā vasundharā | triḥsapta kṣatriyairhīnāṃ kṛtvāsmākaṃ nṛpottama

Ô meilleur des rois ! Jadis, Rāma Jāmadagnya (Paraśurāma) nous donna la terre, après l’avoir rendue dépourvue de kṣatriyas—trois fois sept fois.

जामदग्न्येनby Jāmadagnya
जामदग्न्येन:
Karana (Agent-instrument/करण)
TypeNoun
Rootजामदग्न्य (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग; तृतीया-विभक्ति, एकवचन
रामेणby Rāma (Paraśurāma)
रामेण:
Karana (Agent-instrument/करण)
TypeNoun
Rootराम (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग; तृतीया-विभक्ति, एकवचन; अपपद-सम्बन्धे (apposition to जामदग्न्येन)
पुराformerly
पुरा:
Kala (Time/काल)
TypeIndeclinable
Rootपुरा (कालवाचक-अव्यय)
Formकालवाचक-अव्यय (formerly)
दत्ताwas given
दत्ता:
Kriya (Predicate participle/क्रिया)
TypeVerb
Rootदत्त (प्रातिपदिक; दा→क्त)
Formक्त-प्रत्ययान्त भूतकर्मणि कृदन्त; स्त्रीलिङ्ग; प्रथमा-विभक्ति, एकवचन; कर्मणि प्रयोगे (given)
वसुन्धराthe earth
वसुन्धरा:
Karta (Subject/कर्ता)
TypeNoun
Rootवसुन्धरा (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग; प्रथमा-विभक्ति, एकवचन
त्रिःसप्तthree times seven (i.e., twenty-one)
त्रिःसप्त:
Visheshana (Qualifier/विशेषण)
TypeAdjective
Rootत्रिः + सप्त (संख्या-शब्दौ)
Formसंख्यावाचक-द्विगु; अव्ययपूर्वपद (त्रिः) + सप्त; विशेषणम् (क्षत्रियैः)
क्षत्रियैःby/with Kshatriyas
क्षत्रियैः:
Karana (Instrument/करण)
TypeNoun
Rootक्षत्रिय (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग; तृतीया-विभक्ति, बहुवचन
हीनाम्deprived (of)
हीनाम्:
Karma (Object qualifier/कर्म-विशेषण)
TypeAdjective
Rootहीन (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग; द्वितीया-विभक्ति, एकवचन; विशेषणम् (वसुन्धराम् understood)
कृत्वाhaving made
कृत्वा:
Purvakala (Prior action/पूर्वकाल)
TypeVerb
Rootकृ (धातु)
Formक्त्वान्त-अव्यय (Gerund); पूर्वकालिक-क्रिया
अस्माकम्of us; for us
अस्माकम्:
Sambandha (Genitive/सम्बन्ध)
TypeNoun
Rootअस्मद् (सर्वनाम-प्रातिपदिक)
Formसर्वनाम; षष्ठी-विभक्ति, बहुवचन
नृपोत्तमO best of kings
नृपोत्तम:
Sambodhana (Address/सम्बोधन)
TypeNoun
Rootनृप + उत्तम (प्रातिपदिके)
Formपुंलिङ्ग; सम्बोधन-विभक्ति, एकवचन

Brāhmaṇas

Type: kshetra

Listener: the king (nṛpottama)

Scene: Brāhmaṇas cite the ancient episode: Paraśurāma, axe-bearing, stands after kṣatriya-kṣaya, offering the earth to brāhmaṇas; the present king and brāhmaṇas appear as a framing audience at the tīrtha.

P
Paraśurāma (Rāma Jāmadagnya)
K
Kṣatriyas
K
King (Nṛpottama)

FAQs

The verse recalls Purāṇic history to discuss dharma: even extraordinary transfers of power/land must be weighed against practical protection and stability.

It remains within Nāgarakhaṇḍa’s Tīrthamāhātmya milieu, where sacred geography frames debates on rightful settlement and protection.

No direct rite is prescribed; an itihāsa reference (Paraśurāma’s act) is used as dharma-argumentation.