येन॒ कर्मा॑ण्य॒पसो॑ मनी॒षिणो॑ य॒ज्ञे कृ॒ण्वन्ति॑ वि॒दथे॑षु॒ धीरा॑: । यद॑पू॒र्वं य॒क्षम॒न्तः प्र॒जानां॒ तन्मे॒ मन॑: शि॒वस॑ङ्कल्पमस्तु
yéna कर्मā́ṇy apáso manīṣíṇo yajñé kṛṇvánti vidáthéṣu dhī́rāḥ | yád apū́rvaṃ yákṣam ántaḥ prajānā́ṃ tán me mánaḥ śivásaṅkalpam astu
Par quoi les sages, les fermes, accomplissent les actes dans le sacrifice, dans les assemblées rituelles ; cette puissance merveilleuse, sans précédent, qui demeure au-dedans des créatures — que mon esprit soit d’un dessein propice.
येन॑ । कर्मा॑णि । अ॒पसः॑ । म॒नी॒षिणः॑ । य॒ज्ञे । कृ॒ण्वन्ति॑ । वि॒दथे॑षु । धीरा॑ः । यत् । अ॒पू॒र्वम् । य॒क्षम् । अ॒न्तः । प्र॒जानाम् । तत् । मे॒ । मनः॑ । शि॒व-स॑ङ्कल्पम् । अ॒स्तु॒ ।