अश्व॑स्तूप॒रो गो॑मृ॒गस्ते प्रा॑जाप॒त्याः कृ॒ष्णग्री॑व आग्ने॒यो र॒राटे॑ पु॒रस्ता॑त्सारस्व॒ती मे॒ष्यधस्ता॒द्धन्वो॑राश्वि॒नाव॒धोरा॑मौ बा॒ह्वोः सौ॑मापौ॒ष्णः श्या॒मो नाभ्या॑ᳪ सौर्यया॒मौ श्वे॒तश्च॑ कृ॒ष्णश्च॑ पा॒र्श्वयो॑स्त्वा॒ष्ट्रौ लो॑म॒शस॑क्थौ स॒क्थ्योर्वा॑य॒व्य॒: श्वे॒तः पुच्छ॒ इन्द्रा॑य स्वप॒स्या॒य वे॒हद्वै॑ष्ण॒वो वा॑म॒नः
áśvas tū́paro gómṛgas te prājāpatyā́ḥ | kṛ́ṣṇagrīva āgneyó rarā́ṭe purástāt sārasvatī́ meṣy ádhastād dhánvor āśvinā́v ádhorāmau bāhvóḥ | saumāpauṣṇáḥ śyāmó nā́bhyām | sauryayāmáu śvetáś ca kṛ́ṣṇaś ca pārśváyos tvā́ṣṭrau lomaśasákthau sákthyór vāyavyàḥ śvetáḥ púccha índrāya svapasyā́ya véhad vaiṣṇavó vā́manaḥ
Un cheval, au dos bossu, de teinte « vache‑antilope » : tes parts sont celles de Prajāpati. Au cou noir, part d’Agni, sur le front, à l’avant ; la brebis sous les mâchoires est à Sarasvatī ; aux Aśvin reviennent les deux béliers inférieurs aux bras ; à Soma‑et‑Pūṣan revient le sombre au nombril ; les deux parts solaires, le blanc et le noir, sont aux flancs ; les deux parts de Tvaṣṭṛ, aux cuisses velues, sont aux cuisses ; le blanc, part de Vāyu, est à la queue ; pour Indra, pour l’œuvre bénéfique, est le Vehad ; le vaiṣṇava est le Nain (Vāmana).
अश्वः । तूपरः । गो-मृगः । ते । प्राजापत्याः । कृष्ण-ग्रीवः । आग्नेयः । रराटे । पुरस्तात् । सारस्वती । मेषी । अधस्तात् । हन्वोः । आश्विनौ । अधो-रामौ । बाह्वोः । सौमापौष्णः । श्यामः । नाभ्याम् । सौर्य-यामौ । श्वेतः । च । कृष्णः । च । पार्श्वयोः । त्वाष्ट्रौ । लोमश-सक्थौ । सक्थ्योः । वायव्यः । श्वेतः । पुच्छः । इन्द्राय । स्वपस्याय । वेहत् । वैष्णवः । वामनः