Sukta 4.2
अकर्म ते स्वपसो अभूम ऋतमवस्रन्नुषसो विभातीः । अनूनमग्निं पुरुधा सुश्चन्द्रं देवस्य मर्मृजतश्चारु चक्षुः ॥
अक॑र्म ते॒ स्वप॑सो अभूम ऋ॒तम॑वस्रन्नु॒षसो॑ विभा॒तीः । अनू॑नम॒ग्निं पु॑रु॒धा सु॑श्च॒न्द्रं दे॒वस्य॒ मर्मृ॑जत॒श्चारु॒ चक्षु॑: ॥
ákarm te svápaso abhūma ṛtám avasrann uṣáso vi-bhātī́ḥ | anū́nam agníṃ purudhā́ su-candrám devásya marmṛ́jataś cā́ru cákṣuḥ ||
We have become thy good workers, O Agni; the Dawns, shining out, have poured forth the Truth. In many ways they have made Agni flawless and beautifully luminous; they polish the god’s lovely eye (the vision of fire).
अक॑र्म । ते॒ । सि॒ऽअप॑सः । अ॒भू॒म॒ । ऋ॒तम् । अ॒व॒स्र॒न् । उ॒षसः॑ । वि॒ऽभा॒तीः । अनू॑नम् । अ॒ग्निम् । पु॒रु॒धा । सु॒ऽच॒न्द्रम् । दे॒वस्य॑ । मर्मृ॑जतः । चारु॑ । चक्षुः॑ ॥अकर्म । ते । सिअपसः । अभूम । ऋतम् । अवस्रन् । उषसः । विभातीः । अनूनम् । अग्निम् । पुरुधा । सुचन्द्रम् । देवस्य । मर्मृजतः । चारु । चक्षुः ॥akarma | te | si-apasaḥ | abhūma | ṛtam | avasran | uṣasaḥ | vi-bhātīḥ | anūnam | agnim | purudhā | su-candram | devasya | marmṛjataḥ | cāru | cakṣuḥ