अध्याय २९ — वासुदेव–संजय संवादः
Karma, Varṇa-Dharma, and the Ethics of Governance
जनार्दनं भीमसेनार्जुनौ च माद्रीसुतो सात्यकिं चेकितानम् । आमन्त्रय गच्छामि शिवं सुखं व: सौम्येन मां पश्यत चक्षुषा नूपा:,भगवान् श्रीकृष्ण, भीमसेन, अर्जुन, नकुल, सहदेव, सात्यकि तथा चेकितानसे भी आज्ञा लेकर मैं जा रहा हूँ। आपलोगोंको सुख और कल्याणकी प्राप्ति हो। राजाओ! आप मेरी ओर स्नेहपूर्ण दृष्टिसे देखें
sañjaya uvāca | janārdanaṃ bhīmasenārjunau ca mādrīsuto sātyakiṃ cekitānam | āmantarya gacchāmi śivaṃ sukhaṃ vaḥ saumyena māṃ paśyata cakṣuṣā nṛpāḥ ||
Sañjaya said: “Having taken leave of Janārdana (Kṛṣṇa), of Bhīmasena and Arjuna, and also of Mādrī’s son (the twin), Sātyaki, and Cekitāna, I now depart. May auspiciousness and well-being be yours. O kings, look upon me with kindly eyes.”
संजय उवाच