Previous Verse
Next Verse

Skanda Purana — Avanti Khanda, Shloka 35

चतुर्विंशतिसंख्यातं सहस्राणि तु शौनक । चतुर्भिः पर्वभिः प्रोक्तं भविष्यं पञ्चमं तथा

caturviṃśatisaṃkhyātaṃ sahasrāṇi tu śaunaka | caturbhiḥ parvabhiḥ proktaṃ bhaviṣyaṃ pañcamaṃ tathā

اے شونک! اس کی مقدار چوبیس ہزار شلوک کہی گئی ہے۔ بھوشیہ پران، جو پانچواں ہے، چار پَروَنوں میں بھی بیان کیا گیا ہے۔

caturviṃśati-saṃkhyātamcounted as twenty-four
caturviṃśati-saṃkhyātam:
Viśeṣaṇa (Qualifier/विशेषण)
TypeAdjective
Rootcaturviṃśati (प्रातिपदिक) + saṃkhyāta (कृदन्त, √khyā (धातु))
Formनपुंसकलिङ्ग, प्रथमा/द्वितीया (1/2), एकवचन; कृदन्त-भूतकर्मणि (क्त), विशेषणरूपेण
sahasrāṇithousands
sahasrāṇi:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootsahasra (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, प्रथमा/द्वितीया (1/2), बहुवचन
tubut/indeed
tu:
Sambandha (Connector/सम्बन्ध)
TypeIndeclinable
Roottu (अव्यय)
Formअव्यय; निपात (particle), विरोध/अन्वयार्थे
śaunakaO Śaunaka
śaunaka:
Sambodhana (Address/सम्बोधन)
TypeNoun
Rootśaunaka (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, सम्बोधन (8), एकवचन
caturbhiḥwith four
caturbhiḥ:
Karaṇa (Instrument/करण)
TypeAdjective
Rootcatur (प्रातिपदिक)
Formपुं/नपुंसक, तृतीया (3), बहुवचन; संख्याविशेषण
parvabhiḥby sections/parts
parvabhiḥ:
Karaṇa (Instrument/करण)
TypeNoun
Rootparvan (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, तृतीया (3), बहुवचन
proktamis declared
proktam:
Kriyā (Verbal predicate/क्रिया)
TypeVerb
Rootpra-√vac (धातु) → prokta (कृदन्त)
Formकृदन्त-भूतकर्मणि (क्त), नपुंसकलिङ्ग, प्रथमा/द्वितीया (1/2), एकवचन; कर्मणि प्रयोगे ‘said/declared’
bhaviṣyam(the) Bhaviṣya (Purāṇa)
bhaviṣyam:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootbhaviṣya (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, प्रथमा/द्वितीया (1/2), एकवचन; ग्रन्थनाम
pañcamamfifth
pañcamam:
Viśeṣaṇa (Qualifier/विशेषण)
TypeAdjective
Rootpañcama (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, प्रथमा/द्वितीया (1/2), एकवचन; क्रमवाचक-विशेषण
tathāthus/also
tathā:
Sambandha (Connector/सम्बन्ध)
TypeIndeclinable
Roottathā (अव्यय)
Formअव्यय; अव्यय-क्रियाविशेषण (adverb)

Sūta (Lomaharṣaṇa/Sauti), addressing Śaunaka and the sages (explicit address: śaunaka)

Listener: Śaunaka

Scene: A forest āśrama setting: sage Śaunaka seated among ṛṣis, listening as the narrator enumerates Purāṇas and their parvans; palm-leaf manuscripts and a low wooden desk nearby.

Ś
Śaunaka
B
Bhaviṣya Purāṇa

FAQs

Sacred knowledge is preserved through orderly structure—counts, divisions, and classification—supporting accurate teaching and remembrance.

None; the verse is bibliographic, not a tīrtha-māhātmya passage.

None; it notes the Bhaviṣya Purāṇa’s division into four parvans.