Previous Verse
Next Verse

Shloka 169

देवैर्विष्णोः शरणागमनम्—शिवलिङ्गस्थापनं, शिवसहस्रनामस्तवः, सुदर्शनचक्रप्रदानं च

तदा प्राह महादेवः प्रहसन्निव शङ्करः सम्प्रेक्ष्य प्रणयाद्विष्णुं कृताञ्जलिपुटं स्थितम्

tadā prāha mahādevaḥ prahasanniva śaṅkaraḥ samprekṣya praṇayādviṣṇuṃ kṛtāñjalipuṭaṃ sthitam

ครั้งนั้นมหาเทวะศังกร ราวกับแย้มพระสรวลอย่างอ่อนโยน ทรงทอดพระเนตรวิษณุผู้ยืนประนมมือด้วยความรัก แล้วตรัสขึ้น

तदा (tadā)then
तदा (tadā):
प्राह (prāha)said, spoke
प्राह (prāha):
महादेवः (mahādevaḥ)Mahādeva, the Great God (Pati)
महादेवः (mahādevaḥ):
प्रहसन्निव (prahasann iva)as if smiling, softly pleased
प्रहसन्निव (prahasann iva):
शङ्करः (śaṅkaraḥ)Śaṅkara, the beneficent one
शङ्करः (śaṅkaraḥ):
सम्प्रेक्ष्य (samprekṣya)having looked upon, observing
सम्प्रेक्ष्य (samprekṣya):
प्रणयात् (praṇayāt)with affection, gracious intimacy
प्रणयात् (praṇayāt):
विष्णुं (viṣṇuṃ)Viṣṇu
विष्णुं (viṣṇuṃ):
कृताञ्जलिपुटं (kṛtāñjalipuṭaṃ)with joined palms (añjali gesture)
कृताञ्जलिपुटं (kṛtāñjalipuṭaṃ):
स्थितम् (sthitam)standing, remaining present
स्थितम् (sthitam):

Suta (outer narrator) describing Shiva speaking to Vishnu (inner dialogue)