वाग्भवमायालक्ष्मीमदनप्रणवान्वदेत्पूर्वम् । भांत्यं बिंदूपेतं मणिपदमथ कर्णिके सहृत्प्रणवपुटः
vāgbhavamāyālakṣmīmadanapraṇavānvadetpūrvam | bhāṃtyaṃ biṃdūpetaṃ maṇipadamatha karṇike sahṛtpraṇavapuṭaḥ
पूर्वं वाग्भवमायालक्ष्मीमदनबीजानि प्रणवेन सह उच्चरेत्। ततः बिन्दुयुक्तं ‘भां’ वदेत्, अनन्तरं ‘मणि’ पदम्; पश्चात् ‘कर्णिके’ इति, हृत्प्रणवपुटेन समावृतम्।
Skanda (deduced; Kāśīkhaṇḍa context typically Skanda speaking to Agastya)
Sacred sound is treated as a precise spiritual technology; correct sequencing and framing of bīja-syllables is emphasized for effective worship.
Maṇikarṇikā in Kāśī, since the mantra taught belongs to Maṇikarṇikā Devī, the presiding power of that tīrtha.
A specific mantra-utterance sequence (japa-vidhi) using praṇava and multiple bīja-syllables, including ‘bhāṃ’ (with bindu) and the words ‘maṇi’ and ‘karṇike’.