Previous Verse
Next Verse

Skanda Purana — Kashi Khanda, Shloka 99

मृत्युंजयं समाराध्य सर्वज्ञं सर्वदं सताम् । कालकालं महाकालं कालकूटविषादिनम्

mṛtyuṃjayaṃ samārādhya sarvajñaṃ sarvadaṃ satām | kālakālaṃ mahākālaṃ kālakūṭaviṣādinam

Ao venerar devidamente Mṛtyuñjaya—onisciente, doador de todos os dons aos justos—, Kālakāla, Mahākāla, aquele que devora até o veneno Kālakūṭa.

mṛtyuṃjayamMṛtyuṃjaya (the Conqueror of Death)
mṛtyuṃjayam:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootmṛtyuṃjaya (प्रातिपदिक; mṛtyu + jaya)
Formपुंलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति (कर्म), एकवचन; समासः षष्ठी-तत्पुरुषः (मृत्योः जयः)
samārādhyahaving duly worshipped/propitiated
samārādhya:
Kriyāviśeṣaṇa (Absolutive/क्रियाविशेषण)
TypeVerb
Rootsam-ā-rādh (धातु)
Formक्त्वान्त (absolutive/gerund) अव्यय-भाव; धातुः √rādh (राध्) उपसर्गाः सम्+आ; अर्थः ‘सम्यक् आराध्य/पूजयित्वा’
sarvajñamall-knowing
sarvajñam:
Viśeṣaṇa (Adjectival modifier/विशेषण)
TypeAdjective
Rootsarvajña (प्रातिपदिक; sarva + jña)
Formपुंलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन; विशेषणम् (मृत्युंजयम्)
sarvadamgiver of all (boons)
sarvadam:
Viśeṣaṇa (Adjectival modifier/विशेषण)
TypeAdjective
Rootsarvada (प्रातिपदिक; sarva + da)
Formपुंलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन; विशेषणम् (मृत्युंजयम्); ‘सर्वं ददाति’ इति
satāmof the good/virtuous
satām:
Sambandha (Genitive relation/सम्बन्ध)
TypeNoun
Rootsat (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग/नपुंसकलिङ्ग (सत्-शब्दः), षष्ठी-विभक्ति (सम्बन्ध), बहुवचन; ‘सज्जनानाम्’
kālakālamTime of Time (destroyer even of Time)
kālakālam:
Viśeṣaṇa (Appositional epithet/विशेषण)
TypeNoun
Rootkālakāla (प्रातिपदिक; kāla + kāla)
Formपुंलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन; कर्मधारयः ‘कालः एव कालः/कालानां कालः’ (epithet)
mahākālamMahākāla (the Great Time)
mahākālam:
Viśeṣaṇa (Appositional epithet/विशेषण)
TypeNoun
Rootmahākāla (प्रातिपदिक; mahā + kāla)
Formपुंलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन; कर्मधारयः; उपाधि/नाम
kālakūṭaviṣādinamthe eater of the Kālakūṭa poison
kālakūṭaviṣādinam:
Viśeṣaṇa (Appositional epithet/विशेषण)
TypeNoun
Rootkālakūṭa-viṣa-ādin (प्रातिपदिक; kālakūṭa + viṣa + ādin)
Formपुंलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन; समासः षष्ठी/कर्म-तत्पुरुषः—‘कालकूट-नामकं विषं आदत्ते/अत्ति’ (विषादिन् = विषभक्षकः)

Agastya (as character in the narrative)

Tirtha: Mṛtyuñjaya / Mahāmṛtyuñjaya (Kāśī)

Type: temple

Listener: Ṛṣis/śaunaka-ādi (frame) or in-story devotees

Scene: A devotional tableau: Śiva as Mṛtyuñjaya—serene yet formidable—encircled by the aura of Time (kāla), holding triśūla and ḍamaru, with a blue-tinged throat recalling the Kālakūṭa episode; devotees offer bilva and water in Kāśī’s sacred ambience.

M
Mṛtyuñjaya
Ś
Śiva
M
Mahākāla
K
Kāla
K
Kālakūṭa
K
Kāśī

FAQs

Śiva as Mṛtyuñjaya and Mahākāla is supreme over death and poison; devotion to him grants protection and grace.

Mahākāla is especially resonant with Kāśī’s Śaiva identity (and also Ujjain in wider tradition), here within the Kāśīkhaṇḍa frame.

Propitiation/worship (samārādhana) of Mṛtyuñjaya—implying japa, stotra, and pūjā as the means.