Previous Verse
Next Verse

Shloka 169

देवैर्विष्णोः शरणागमनम्—शिवलिङ्गस्थापनं, शिवसहस्रनामस्तवः, सुदर्शनचक्रप्रदानं च

तदा प्राह महादेवः प्रहसन्निव शङ्करः सम्प्रेक्ष्य प्रणयाद्विष्णुं कृताञ्जलिपुटं स्थितम्

tadā prāha mahādevaḥ prahasanniva śaṅkaraḥ samprekṣya praṇayādviṣṇuṃ kṛtāñjalipuṭaṃ sthitam

ਤਦ ਮਹਾਦੇਵ ਸ਼ੰਕਰ ਜਿਵੇਂ ਹੌਲੀ ਮੁਸਕੁਰਾਉਂਦੇ ਹੋਣ, ਪ੍ਰੇਮ ਨਾਲ ਹੱਥ ਜੋੜ ਕੇ ਖੜੇ ਵਿਸ਼ਨੂ ਵੱਲ ਵੇਖ ਕੇ ਬੋਲੇ।

तदा (tadā)then
तदा (tadā):
प्राह (prāha)said, spoke
प्राह (prāha):
महादेवः (mahādevaḥ)Mahādeva, the Great God (Pati)
महादेवः (mahādevaḥ):
प्रहसन्निव (prahasann iva)as if smiling, softly pleased
प्रहसन्निव (prahasann iva):
शङ्करः (śaṅkaraḥ)Śaṅkara, the beneficent one
शङ्करः (śaṅkaraḥ):
सम्प्रेक्ष्य (samprekṣya)having looked upon, observing
सम्प्रेक्ष्य (samprekṣya):
प्रणयात् (praṇayāt)with affection, gracious intimacy
प्रणयात् (praṇayāt):
विष्णुं (viṣṇuṃ)Viṣṇu
विष्णुं (viṣṇuṃ):
कृताञ्जलिपुटं (kṛtāñjalipuṭaṃ)with joined palms (añjali gesture)
कृताञ्जलिपुटं (kṛtāñjalipuṭaṃ):
स्थितम् (sthitam)standing, remaining present
स्थितम् (sthitam):

Suta (outer narrator) describing Shiva speaking to Vishnu (inner dialogue)