Previous Verse
Next Verse

Shloka 17

अविमुक्तक्षेत्रमाहात्म्य — काशी-वाराणसी में मोक्ष, लिङ्ग-तीर्थ-मानचित्र, और उपासना-विधि

प्रवृत्तनृत्तानुगताप्सरोगणं प्रहृष्टनानाविधपक्षिसेवितम् प्रनृत्तहारीतकुलोपनादितं मृगेन्द्रनादाकुलमत्तमानसैः

pravṛttanṛttānugatāpsarogaṇaṃ prahṛṣṭanānāvidhapakṣisevitam pranṛttahārītakulopanāditaṃ mṛgendranādākulamattamānasaiḥ

ਉੱਥੇ ਅੱਗੇ ਵਧਦੇ ਨ੍ਰਿਤ੍ਯ ਦੇ ਨਾਲ ਅਪਸਰਾਵਾਂ ਦੇ ਟੋਲੇ ਹੱਸਦੇ-ਖੇਡਦੇ ਨੱਚ ਰਹੇ ਸਨ; ਅਨੇਕਾਂ ਕਿਸਮਾਂ ਦੇ ਪੰਛੀ ਖੁਸ਼ੀ ਨਾਲ ਉਸ ਥਾਂ ਨੂੰ ਸੇਵ ਰਹੇ ਸਨ। ਨੱਚਦੇ ਹਰੇ ਤੋਤਿਆਂ ਦੀ ਕੂਕ ਨਾਲ ਥਾਂ ਗੂੰਜਦੀ ਸੀ ਅਤੇ ਸਿੰਹ-ਨਾਦ ਦੇ ਕੋਲਾਹਲ ਨਾਲ ਸਭ ਦੇ ਮਨ ਮੱਤੇ ਹੋ ਉਠੇ—ਇਸ ਅਦਭੁਤ ਰਸ ਵਿੱਚ ਪਸ਼ੂ-ਜੀਵ ਦੇ ਪਾਸ਼ ਢਿੱਲੇ ਪੈਂਦੇ ਹਨ ਤੇ ਉਹ ਪਤੀ, ਭਗਵਾਨ ਸ਼ਿਵ, ਵੱਲ ਅੰਤਰਮੁਖ ਹੁੰਦਾ ਹੈ।

pravṛttaset in motion, proceeding
pravṛtta:
nṛttadance
nṛtta:
anugatafollowing, accompanying
anugata:
apsarogaṇamhosts of Apsarases
apsarogaṇam:
prahṛṣṭadelighted, exhilarated
prahṛṣṭa:
nānā-vidhaof many kinds
nānā-vidha:
pakṣibird
pakṣi:
sevitamfrequented, inhabited
sevitam:
pranṛttadancing, actively moving
pranṛtta:
hārīta-kulaflocks of green parrots
hārīta-kula:
upanāditammade to resound, filled with sound
upanāditam:
mṛga-indralord of beasts (lion)
mṛga-indra:
nādaroar, sound
nāda:
ākulatumultuous, filled, agitated
ākula:
mattaintoxicated, enraptured
matta:
mānasaiḥby minds (of beings present)
mānasaiḥ:

Suta Goswami (narrating to the sages of Naimisharanya)