Adhyaya 17: लिङ्गोद्भव—ब्रह्मविष्ण्वहङ्कार-शमनं, ओंकार-प्रादुर्भावः, मन्त्र-तत्त्वं च
एकाक्षरादुकाराख्यो हरिः परमकारणम् एकाक्षरान्मकाराख्यो भगवान्नीललोहितः
ekākṣarādukārākhyo hariḥ paramakāraṇam ekākṣarānmakārākhyo bhagavānnīlalohitaḥ
ਏਕਾਖਰ ਤੋਂ ‘ਉ’ਕਾਰ ਰੂਪ ਵਿਚ ਹਰੀ ਪਰਮ ਕਾਰਣ ਹੈ; ਅਤੇ ਏਕਾਖਰ ਤੋਂ ‘ਮ’ਕਾਰ ਰੂਪ ਵਿਚ ਭਗਵਾਨ ਨੀਲਲੋਹਿਤ—ਸਾਕਸ਼ਾਤ ਸ਼ਿਵ—ਪ੍ਰਗਟ ਹੁੰਦਾ ਹੈ।
Sūta (narrating the Purāṇic teaching to the sages; conveying the Śaiva doctrinal identification of syllabic forms)