अथाब्रवीत्पुनर्ब्रह्मा देवैः सार्धं हुताशनम् । अग्निहोत्रेषु विप्राणां प्रत्यक्षो भव पावक । सांप्रतं त्वं वरं मत्तः प्रार्थयस्वाभिवांछितम्
athābravītpunarbrahmā devaiḥ sārdhaṃ hutāśanam | agnihotreṣu viprāṇāṃ pratyakṣo bhava pāvaka | sāṃprataṃ tvaṃ varaṃ mattaḥ prārthayasvābhivāṃchitam
ତାପରେ ବ୍ରହ୍ମା ଦେବମାନଙ୍କ ସହ ପୁନର୍ବାର ହୁତାଶନ (ଅଗ୍ନି)ଙ୍କୁ କହିଲେ—“ହେ ପାବକ, ବିପ୍ରମାନଙ୍କ ଅଗ୍ନିହୋତ୍ରରେ ପ୍ରତ୍ୟକ୍ଷ ହେଉ; ଏବେ ମୋଠାରୁ ତୁମ ଅଭିଲଷିତ ବର ମାଗ।”
Brahmā
Vedic rites are living encounters with the divine; Agni is not symbolic alone but a sacred presence upheld by dharma.
This instruction prepares the sanctification of Vahnitīrtha in the Nāgarakhaṇḍa narrative.
Agni is enjoined to be ‘pratyakṣa’ (manifest) in the agnihotra performed by brāhmaṇas.