लाभविघ्नाः कामः कोपः साध्वसं कारुण्यं ह्रीरनार्यभावो मानः सानुक्रोशता परलोकापेक्षा धार्मिकत्वमत्यागित्वं दैन्यमसूया हस्तगतावमानो दौरात्म्यमविश्वासो भयमप्रतीकारः शीतोष्णवर्षाणामाक्षम्यं मङ्गलतिथिनक्षत्रेष्टित्वमिति ॥ कZ_०९.४.२५ ॥
lābhavighnāḥ kāmaḥ kopaḥ sādhvasaṃ kāruṇyaṃ hrīr anāryabhāvo mānaḥ sānukrośatā paralokāpekṣā dhārmikatvam atyāgitvaṃ dainyam asūyā hastagatāvamāno daurātmyam aviśvāso bhayam apratīkāraḥ śītoṣṇavarṣāṇām ākṣamyaṃ maṅgalatithinakṣatreṣṭitvam iti.
ଲାଭର ବିଘ୍ନଗୁଡ଼ିକ—କାମ, କ୍ରୋଧ, ଭୟ/କାତରତା, ଅନୁଚିତ କାରୁଣ୍ୟ, ଲଜ୍ଜା, ଅନାର୍ୟ ଆଚରଣ, ଅଭିମାନ, ଅତ୍ୟଧିକ କୋମଳତା/ଦୟା, ପରଲୋକଫଳ ଆଶା, ଦେଖାଦେଖି ଧାର୍ମିକତା, ତ୍ୟାଗ କରିବାକୁ ଅନିଚ୍ଛା, ଦୈନ୍ୟ, ଅସୂୟା, ବସ୍ତୁ ହାତରେ ଆସିଲା ପରେ ମଧ୍ୟ ଅପମାନ, ଦୁରାତ୍ମ୍ୟ/ଦୁଷ୍ଟତା, ଅବିଶ୍ୱାସ, ପ୍ରତିକାର ବିନା ଭୟ, ଶୀତ-ଉଷ୍ଣ-ବର୍ଷା ସହି ନ ପାରିବା, ଏବଂ ଶୁଭ ତିଥି-ନକ୍ଷତ୍ର ପ୍ରତି ଆସକ୍ତି।
Because in administration, outcomes fail as often from the ruler/official’s internal weaknesses (impulse, fear, pride, misplaced pity) as from external constraints; governance requires psychological self-control as a policy tool.
An inability to spend, concede, or part with resources when strategy demands it—blocking investment, alliances, incentives, or timely concessions needed to secure larger gains.