Previous Verse
Next Verse

Skanda Purana — Prabhasa Khanda, Shloka 19

तं गच्छध्वं महाभागाः पुण्याः पुण्यमभीप्सवः । एवमुक्तास्तु ते राज्ञा ऋषयः कौतुकान्विताः । आजग्मुर्मंदिरं शुभ्रं पुरंदरपुरोपमम्

taṃ gacchadhvaṃ mahābhāgāḥ puṇyāḥ puṇyamabhīpsavaḥ | evamuktāstu te rājñā ṛṣayaḥ kautukānvitāḥ | ājagmurmaṃdiraṃ śubhraṃ puraṃdarapuropamam

Wahai yang amat berbahagia, para suci yang mendambakan pahala kebajikan, pergilah ke sana. Setelah raja bertitah demikian, para resi yang dipenuhi rasa ingin tahu pun tiba di istana yang bercahaya putih, laksana kota Purandara (Indra).

तम्to him/that (place/person)
तम्:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Roottad (सर्वनाम-प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्गे, द्वितीया-विभक्तिः, एकवचनम्; सर्वनाम
गच्छध्वम्go (you all)
गच्छध्वम्:
Kriyā (Predicate/क्रिया)
TypeVerb
Root√gam (धातु)
Formलोट्-लकारः (imperative), मध्यमपुरुषः, बहुवचनम्; आत्मनेपदम्
महाभागाःO greatly fortunate ones
महाभागाः:
Sambodhana (Address)
TypeNoun
Rootmahā+bhāga (प्रातिपदिक); components: mahā (महा) + bhāga (भाग)
Formपुंलिङ्गे, प्रथमा-विभक्तिः, बहुवचनम्; 'महान् भागः यस्य' इति कर्मधारय-समासः; सम्बोधनार्थे (vocative-sense) प्रयोगः
पुण्याःholy/virtuous
पुण्याः:
Viśeṣaṇa (Qualifier)
TypeAdjective
Rootpuṇya (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्गे, प्रथमा-विभक्तिः, बहुवचनम्; 'महाभागाः/ऋषयः' इति विशेषणम्
पुण्यम्merit/virtue
पुण्यम्:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootpuṇya (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्गे, द्वितीया-विभक्तिः, एकवचनम्
अभीप्सवःdesiring
अभीप्सवः:
Viśeṣaṇa (Qualifier)
TypeAdjective
Rootabhi+√āp/√īps (धात्वर्थ-प्रातिपदिक 'īpsu' इच्छुक); components: abhi (अभि) + īpsu (ईप्सु)
Formपुंलिङ्गे, प्रथमा-विभक्तिः, बहुवचनम्; इच्छार्थक-विशेषणम्
एवम्thus
एवम्:
Kriyāviśeṣaṇa (Adverbial)
TypeIndeclinable
Rootevam (अव्यय)
Formप्रकारवाचक-अव्ययम् (adverb: thus)
उक्ताःhaving been told/addressed
उक्ताः:
Viśeṣaṇa (Qualifier)
TypeAdjective
Root√vac (धातु) + क्त (कृदन्त)
Formक्त-प्रत्ययान्त-भूतकृदन्तम्; पुंलिङ्गे, प्रथमा-विभक्तिः, बहुवचनम्; 'ऋषयः' इति विशेषणम्
तुthen/indeed
तु:
Sambandha (Discourse particle)
TypeIndeclinable
Roottu (अव्यय)
Formविरोध/अन्वयार्थक-अव्ययम् (particle: but/indeed)
तेthey
ते:
Karta (Subject/कर्ता)
TypeNoun
Roottad (सर्वनाम-प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्गे, प्रथमा-विभक्तिः, बहुवचनम्; सर्वनाम
राज्ञाby the king
राज्ञा:
Karta (Agent in passive)/करण (Instrumental agent)
TypeNoun
Rootrājan (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्गे, तृतीया-विभक्तिः, एकवचनम्
ऋषयःsages
ऋषयः:
Karta (Subject/कर्ता)
TypeNoun
Rootṛṣi (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्गे, प्रथमा-विभक्तिः, बहुवचनम्
कौतुकान्विताःendowed with curiosity/eagerness
कौतुकान्विताः:
Viśeṣaṇa (Qualifier)
TypeAdjective
Rootkautuka+anvita (प्रातिपदिक); components: kautuka (कौतुक) + anvita (अन्वित)
Formपुंलिङ्गे, प्रथमा-विभक्तिः, बहुवचनम्; 'कौतुकैः अन्विताः' इति तृतीया-तत्पुरुषः; 'ऋषयः' इति विशेषणम्
आजग्मुःcame/arrived
आजग्मुः:
Kriyā (Predicate/क्रिया)
TypeVerb
Rootā+√gam (धातु)
Formलिट्-लकारः (perfect), प्रथमपुरुषः, बहुवचनम्; परस्मैपदम्
मन्दिरम्to the mansion/temple
मन्दिरम्:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootmandira (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्गे, द्वितीया-विभक्तिः, एकवचनम्
शुभ्रम्bright/white
शुभ्रम्:
Viśeṣaṇa (Qualifier)
TypeAdjective
Rootśubhra (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्गे, द्वितीया-विभक्तिः, एकवचनम्; 'मन्दिरम्' इति विशेषणम्
पुरन्दरपुरोपमम्comparable to Indra’s city
पुरन्दरपुरोपमम्:
Viśeṣaṇa (Qualifier)
TypeAdjective
Rootpurandara+pura+upama (प्रातिपदिक); components: purandara (पुरन्दर=इन्द्र) + pura (पुर) + upama (उपम)
Formनपुंसकलिङ्गे, द्वितीया-विभक्तिः, एकवचनम्; 'पुरन्दरस्य पुरेण उपमम्' इति षष्ठी-तत्पुरुषः; 'मन्दिरम्' इति विशेषणम्

King Gaja (first two pādas as direct speech); Sūta (Lomaharṣaṇa) (narration of outcome, deduced)

Tirtha: Vastrāpatha-kṣetra

Type: kshetra

Scene: A king gestures toward a sacred destination; a group of sages, eager and curious, proceed toward a shining white mansion/temple that resembles Indra’s Amarāvatī.

G
Gaja
R
Rishis
P
Purandara (Indra)

FAQs

The pursuit of puṇya is fulfilled through respectful conduct—sages and householders meet through dharmic hospitality.

The māhātmya continues to sanctify Vastrāpathakṣetra by portraying it as a setting for exalted, merit-producing encounters.

The implied rite is atithi-satkāra—receiving and honoring sages—presented as a puṇya-generating act.