Previous Verse
Next Verse

Skanda Purana — Prabhasa Khanda, Shloka 23

पूर्वं संस्नाप्य विधिना पंचामृतरसोदकैः । गोमूत्रं गोमयं क्षीरं दधि सर्पिः कुशोदकम्

pūrvaṃ saṃsnāpya vidhinā paṃcāmṛtarasodakaiḥ | gomūtraṃ gomayaṃ kṣīraṃ dadhi sarpiḥ kuśodakam

Mula-mula, menurut aturan yang benar, hendaklah memandikan (arca) dengan cairan pañcāmṛta: air kencing lembu, tahi lembu, susu, dadih, ghee, serta air yang disucikan dengan rumput kuśa.

पूर्वम्first, beforehand
पूर्वम्:
Kāla-adhikaraṇa (Time/कालाधिकरण)
TypeIndeclinable
Rootपूर्व (प्रातिपदिक)
Formअव्यय (क्रियाविशेषण) = adverb; अर्थे ‘पूर्वकाले’
संस्नाप्यhaving bathed/washed (ritually)
संस्नाप्य:
Kriyāviśeṣaṇa (Converb/क्रियाविशेषण)
TypeIndeclinable
Rootसम् + स्ना (धातु)
Formक्त्वान्त (अव्ययभाव) = gerund/absolutive; ‘सम्यक् स्नापयित्वा’
विधिनाby the prescribed method
विधिना:
Karaṇa (Instrument/करण)
TypeNoun
Rootविधि (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, तृतीया (3rd/करण), एकवचन; instrumental
पञ्चामृत-रस-उदकैःwith waters consisting of the essence of the five nectars
पञ्चामृत-रस-उदकैः:
Karaṇa (Instrument/करण)
TypeNoun
Rootपञ्च + अमृत + रस + उदक (प्रातिपदिकानि)
Formनपुंसकलिङ्ग, तृतीया (3rd/करण), बहुवचन; समासः (तत्पुरुष) = ‘पञ्चामृतस्य रसः’ + ‘तस्य उदकानि/उदकैः’
गोमूत्रम्cow urine
गोमूत्रम्:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootगो + मूत्र (प्रातिपदिके)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया (2nd/कर्म), एकवचन; ‘गोः मूत्रम्’
गोमयम्cow dung
गोमयम्:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootगो + मय (प्रातिपदिके)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया (2nd/कर्म), एकवचन; ‘गोः मयम्’
क्षीरम्milk
क्षीरम्:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootक्षीर (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया (2nd/कर्म), एकवचन
दधिcurd, yogurt
दधि:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootदधि (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया (2nd/कर्म), एकवचन (प्रथमा/द्वितीया समानरूप)
सर्पिःghee
सर्पिः:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootसर्पिस् (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया (2nd/कर्म), एकवचन (प्रथमा/द्वितीया समानरूप)
कुशोदकम्water with kuśa grass
कुशोदकम्:
Karma (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootकुश + उदक (प्रातिपदिके)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया (2nd/कर्म), एकवचन; ‘कुशैः युक्तम् उदकम्’ (कुशोदक)

Skanda (deduced from Prabhāsakṣetramāhātmya narrative context)

Tirtha: Prabhāsa-kṣetra (Brahmā-arcana context)

Type: kshetra

Scene: Priests pour successive streams of pañcāmṛta over a small Brahmā icon, with vessels arranged: gomūtra, gomaya mixture, milk, curd, ghee, and kuśa-sprinkled water; kuśa grass visible in a sanctifying bundle.

P
Pañcāmṛta
P
Pañcagavya
K
Kuśa
A
Abhiṣeka
B
Brahmā (implied)

FAQs

Pūjā is enacted through orderly sanctification—abhiṣeka with purifying substances symbolizes cleansing of sin and refinement of devotion.

The rite is taught within Prabhāsa-kṣetra’s māhātmya, tying the worship to the sanctity of that pilgrimage region.

Perform abhiṣeka first, following vidhि, using the pañcāmṛta/pañcagavya substances and kuśa-water.