Agastya’s Instruction on Bhakti and Mantra-Siddhi; Descent to Pātāla and the Hearing of Vaiṣṇavī Kathā
धराधरो ऽलं जगतां धरायै निर्दिश्य भूयो विरराम मानदः / ततस्तु सर्वे सनकादयो ये समास्थितास्तत्परितः कथादृताः / आनन्द पूर्ण्णंबुनिधौ निमग्नाः सभाजयामासुरहीश्वरं तम्
dharādharo 'laṃ jagatāṃ dharāyai nirdiśya bhūyo virarāma mānadaḥ / tatastu sarve sanakādayo ye samāsthitāstatparitaḥ kathādṛtāḥ / ānanda pūrṇṇaṃbunidhau nimagnāḥ sabhājayāmāsurahīśvaraṃ tam
ജഗത്തിനെ ധരിക്കുന്ന ഭൂമിക്കായി ‘ഇത്ര മതി’ എന്നു നിർദ്ദേശിച്ച്, മാനദനായ ധരാധരൻ വീണ്ടും വിരമിച്ചു. തുടർന്ന് ചുറ്റുമിരുന്ന സനകാദികൾ എല്ലാവരും കഥയിൽ ലീനരായി, ആനന്ദപൂർണ്ണ സമുദ്രത്തിൽ മുങ്ങിയവരായി, ആ അഹീശ്വരനെ ആദരിച്ച് സ്തുതിച്ചു.