अर्थपदाक्षराणामन्यूनातिरिक्तता हेतूदाहरणदृष्टान्तैरर्थोपवर्णनाश्रान्तपदतेति परिपूर्णता ॥ कZ_०२.१०.०९ ॥
arthapadākṣarāṇām anyūnātiriktatā hetūdāharaṇadṛṣṭāntair arthopavarṇanā aśrāntapadatā iti paripūrṇatā
‘പരിപൂർണ്ണത’ എന്നത്—അർത്ഥം, പദം, അക്ഷരം എന്നിവയിൽ കുറവോ അധികമോ ഇല്ലായ്മ; കാരണങ്ങൾ, ഉദാഹരണങ്ങൾ, ദൃഷ്ടാന്തങ്ങൾ എന്നിവകൊണ്ട് ഉദ്ദേശ്യാർത്ഥം വിശദീകരിക്കൽ; കൂടാതെ ക്ഷീണം വരുത്തുന്ന പദപ്രയോഗം ഒഴിവാക്കൽ.
It demands sufficient justification (reasons/examples) while forbidding both omissions and needless expansion—aiming for implementable precision.