Adhyaya 17: लिङ्गोद्भव—ब्रह्मविष्ण्वहङ्कार-शमनं, ओंकार-प्रादुर्भावः, मन्त्र-तत्त्वं च
एकाक्षरादुकाराख्यो हरिः परमकारणम् एकाक्षरान्मकाराख्यो भगवान्नीललोहितः
ekākṣarādukārākhyo hariḥ paramakāraṇam ekākṣarānmakārākhyo bhagavānnīlalohitaḥ
ពីអក្សរតែមួយ «ឧ» មានហរិ ជាមូលហេតុបរម; ហើយពីអក្សរតែមួយ «ម» មានព្រះភគវាន នីលលោហិត—ព្រះសិវៈផ្ទាល់។
Sūta (narrating the Purāṇic teaching to the sages; conveying the Śaiva doctrinal identification of syllabic forms)