तीर्थयात्रां गता विप्रा मार्कण्डेयो गृहं ययौ । गत्वा गृहमथोवाच मृकण्डं मुनिसत्तमम्
tīrthayātrāṃ gatā viprā mārkaṇḍeyo gṛhaṃ yayau | gatvā gṛhamathovāca mṛkaṇḍaṃ munisattamam
Ketika para resi brāhmaṇa berangkat menunaikan ziarah ke tīrtha, Mārkaṇḍeya pulang ke rumah. Setelah tiba, ia berbicara kepada Mṛkaṇḍu, sang resi utama.
Narrator (Purāṇic narration within Prabhāsakṣetra-māhātmya)
Tirtha: प्रभासक्षेत्र (प्रस्थान-भूमिः)
Type: kshetra
Listener: महात्म्य-श्रोता
Scene: ऋषयः तीर्थयात्रायै प्रस्थिताः; बालः मार्कण्डेयः एकाकी गृहं/आश्रमं गच्छति; मृकण्डुं प्रणम्य वदति—कथारम्भ-क्षणः।
Pilgrimage and the transmission of sacred experiences to one’s teacher/parent-sage are integral to dharmic life.
The broader section glorifies Prabhāsa-kṣetra while referencing tīrtha-yātrā as a dharmic practice.
No specific rite; it mentions tīrtha-yātrā (pilgrimage) as an ongoing practice.