Previous Verse
Next Verse

Shloka 14

ध्यानयज्ञः, संसार-विष-निरूपणम्, पाशुपतयोगः, परा-अपरा विद्या, चतुर्वस्था-विचारः (अध्यायः ८६)

शास्त्रमित्युच्यते भागं श्रुतेः कर्मसु तद्द्विजाः मूर्धानं ब्रह्मणः सारम् ऋषीणां कर्मणः फलम्

śāstramityucyate bhāgaṃ śruteḥ karmasu taddvijāḥ mūrdhānaṃ brahmaṇaḥ sāram ṛṣīṇāṃ karmaṇaḥ phalam

हे द्विजो, श्रुति का जो अंश कर्मकाण्ड में प्रवृत्त करता है, वही ‘शास्त्र’ कहलाता है। वह ब्रह्म-विद्या का शिरोमणि, ऋषियों का निचोड़ा हुआ सार और उनके तपोमय कर्म का परिपक्व फल है।

śāstramauthoritative treatise/śāstra
śāstram:
itithus
iti:
ucyateis said/is called
ucyate:
bhāgama portion/section
bhāgam:
śruteḥof Śruti (Veda)
śruteḥ:
karmasuin/with regard to ritual actions (karma)
karmasu:
tatthat
tat:
dvijāḥO twice-born (brāhmaṇas)
dvijāḥ:
mūrdhānamhead/crown/summit
mūrdhānam:
brahmaṇaḥof Brahman/absolute sacred reality (also Vedic wisdom)
brahmaṇaḥ:
sāramessence/quintessence
sāram:
ṛṣīṇāmof the ṛṣis/seers
ṛṣīṇām:
karmaṇaḥof action/rite
karmaṇaḥ:
phalamfruit/result
phalam:

Suta Goswami (narrating to the sages of Naimisharanya)