Previous Verse
Next Verse

Shloka 135

वासिष्ठकथनम् (आदित्य–सोमवंशवर्णनम् तथा रुद्रसहस्रनाम-प्रशंसा)

भूतालयो भूतपतिर् अहोरात्रो मलो ऽमलः वसुभृत् सर्वभूतात्मा निश्चलः सुविदुर् बुधः

bhūtālayo bhūtapatir ahorātro malo 'malaḥ vasubhṛt sarvabhūtātmā niścalaḥ suvidur budhaḥ

वह भूतालय है, समस्त प्राणियों का आश्रय; वह भूतपति है, भूतों का स्वामी। वह अहोरात्र है; वह मल भी है और अमल भी। वह वसुभृत्, समस्त भूतों का आत्मा; वह निश्चल है—जिसे सुबुद्ध जन स्पष्ट जानते हैं।

bhūta-ālayaḥabode/support of beings
bhūta-ālayaḥ:
bhūta-patiḥLord (Pati) of beings
bhūta-patiḥ:
ahorātraḥday and night/time-cycle
ahorātraḥ:
malaḥimpurity/bondage (pāśa) as experienced in saṁsāra
malaḥ:
amalaḥstainless, beyond mala (pure Shiva-tattva)
amalaḥ:
vasu-bhṛtbearer of wealth/essences (vasus), sustainer
vasu-bhṛt:
sarva-bhūta-ātmāinner Self of all beings
sarva-bhūta-ātmā:
niścalaḥunmoving, changeless
niścalaḥ:
su-viduḥwell-known/clearly knowable
su-viduḥ:
budhaḥthe wise/awakened knower
budhaḥ:

Suta Goswami (narrating the Shiva-stuti/names tradition to the sages of Naimisharanya)