Sukta 3.33
अच्छा सिन्धुं मातृतमामयासं विपाशमुर्वीं सुभगामगन्म । वत्समिव मातरा संरिहाणे समानं योनिमनु संचरन्ती ॥
अच्छा॒ सिन्धुं॑ मा॒तृत॑मामयासं॒ विपा॑शमु॒र्वीं सु॒भगा॑मगन्म । व॒त्समि॑व मा॒तरा॑ संरिहा॒णे स॑मा॒नं योनि॒मनु॑ सं॒चर॑न्ती ॥
ácchā síndhuṃ mātṛ́tamām ayā́saṃ vipā́śam urvī́ṃ subhágām aganma | vátsam iva mā́tarā saṃrihāṇé samā́naṃ yónim ánu saṃcárantī ||
We came to the Sindhu, the most motherly, the unwearied; to Vipāś, wide and fortunate. Like two mothers licking their calf, they move in accord, following one common womb—one origin and one channel of their being.
अच्छ॑ । सिन्धु॑म् । मा॒तृऽत॑माम् । अ॒या॒स॒म् । विपा॑शम् । उ॒र्वीम् । सु॒ऽभगा॑म् । अ॒ग॒न्म॒ । व॒त्सम्ऽइ॑व । मा॒तरा॑ । सं॒रि॒हा॒णे इति॑ स॒म्ऽरि॒हा॒णे । स॒मा॒नम् । योनि॑म् । अनु॑ । स॒म्ऽचर॑न्ती ॥अच्छ । सिन्धुम् । मातृतमाम् । अयासम् । विपाशम् । उर्वीम् । सुभगाम् । अगन्म । वत्सम्इव । मातरा । संरिहाणे इति सम्रिहाणे । समानम् । योनिम् । अनु । सम्चरन्ती ॥accha | sindhum | mātṛ-tamām | ayāsam | vipāśam | urvīm | su-bhagām | aganma | vatsam-iva | mātarā | saṃrihāṇe itisam-rihāṇe | samānam | yonim | anu | sam-carantī