Sukta 10.27
वृक्षेवृक्षे नियता मीमयद्गौस्ततो वयः प्र पतान्पूरुषादः । अथेदं विश्वं भुवनं भयात इन्द्राय सुन्वदृषये च शिक्षत् ॥
वृ॒क्षेवृ॑क्षे॒ निय॑ता मीमय॒द्गौस्ततो॒ वय॒: प्र प॑तान्पूरु॒षाद॑: । अथे॒दं विश्वं॒ भुव॑नं भयात॒ इन्द्रा॑य सु॒न्वदृष॑ये च॒ शिक्ष॑त् ॥
vṛkṣé-vṛkṣe níyatā mī́mayad gáus táto váyaḥ prá patān pūruṣā́daḥ | áthédaṃ víśvaṃ bhúvanaṃ bhayāte índrāya sunvád ṛ́ṣaye ca śíkṣat ||
From tree to tree the constrained Cow lowed; then the birds flew out—the man-devourer. And then this whole world of becoming fell into fear; it learned obedience to Indra, and to the pressing seer.
वृ॒क्षेऽवृ॑क्षे । निऽय॑ता । मी॒म॒य॒त् । गौः । ततः॑ । वयः॑ । प्र । प॒ता॒न् । पु॒रु॒ष॒ऽअदः॑ । अथ॑ । इ॒दम् । विश्व॑म् । भुव॑नम् । भ॒या॒ते॒ । इन्द्रा॑य । सु॒न्वत् । ऋष॑ये । च॒ । शिक्ष॑त् ॥वृक्षेवृक्षे । नियता । मीमयत् । गौः । ततः । वयः । प्र । पतान् । पुरुषअदः । अथ । इदम् । विश्वम् । भुवनम् । भयाते । इन्द्राय । सुन्वत् । ऋषये । च । शिक्षत् ॥vṛkṣe--vṛkṣe | ni-yatā | mīmayat | gauḥ | tataḥ | vayaḥ | pra | patān | puruṣa-adaḥ | atha | idam | viśvam | bhuvanam | bhayāte | indrāya | sunvat | ṛṣaye | ca | śikṣat