लङ्कादाहः — The Burning of Lanka (Catuḥpañcāśaḥ Sargaḥ)
रश्मिकेतोश्च भवनं सूर्यशत्रोस्तथैव च।ह्रस्वकर्णस्य दंष्ट्रस्य रोमशस्य च रक्षसः।।5.54.12।।युद्धोन्मत्तस्य मत्तस्य ध्वजग्रीवस्य रक्षसः।विद्युज्जिह्वस्य घोरस्य तथा हस्तिमुखस्य च।।5.54.13।।करालस्य पिशाचस्य शोणिताक्षस्य चैव हि।कुम्भकर्णस्य भवनं मकराक्षस्य चैव हि।।5.54.14।।यज्ञशत्रोश्च भवनं ब्रह्मशत्रोस्तथैव च।नरान्तकस्य कुम्भस्य निकुम्भस्य दुरात्मनः।।5.54.15।।वर्जयित्वा महातेजा विभीषणगृहं प्रति।क्रममाणः क्रमेणैव ददाह हरिपुङ्गवः।।5.54.16।।
yuddhonmattasya mattasya dhvajagrīvasya rakṣasaḥ | vidyujjihvasya ghorasya tathā hastimukhasya ca ||5.54.13||
Moving on in due order, the mighty leader of the monkeys set fire to the mansions of the rākṣasas—Yuddhonmatta, Matta, Dhvajagrīva, the fearsome Vidyujjihva, and Hastimukha—while keeping his course toward Vibhīṣaṇa’s dwelling, which he spared.
The brilliant monkey leader bypassed Vibhishanas's house and avoiding it that way set fire to the mansions of other ogres, Rasmiketu, Suryasatru, Hrasvakarna, Vajradamshtra, Romasa, Yuddhonmatta, Matta, Dhwajagriva, Vidyujjihva, Hastimukha, Karala, Pisacha, Sonitaksha, Kumbhakarna, Makaraksha, Yagnasatru, Brahmasatru, Naranthaka, Kumbha, and wicked Nikumbha.
Even while punishing Laṅkā, Hanumān follows dharma by targeting the guilty aggressors and sparing Vibhīṣaṇa, who stands for righteousness and has offered truthful counsel.
Hanumān’s actions align with satya because he honors the moral truth that virtue deserves protection: Vibhīṣaṇa’s truthful, dharmic stance is recognized and his home is not harmed.