Previous Verse
Next Verse

Skanda Purana — Brahma Khanda, Shloka 76

कैलासशैलभवने त्रिजगजनित्रीं गौरीं निवेश्य कनकांचितरत्नपीठे । नृत्यं विधातु मभिवाञ्छति शूलपाणौ देवाः प्रदोषसमयेऽनुभजंति सर्वे

kailāsaśailabhavane trijagajanitrīṃ gaurīṃ niveśya kanakāṃcitaratnapīṭhe | nṛtyaṃ vidhātu mabhivāñchati śūlapāṇau devāḥ pradoṣasamaye'nubhajaṃti sarve

Im Palast auf dem Berg Kailāsa, nachdem Gaurī—die Mutter der drei Welten—auf einen mit Gold eingelegten Juwelenthron gesetzt wurde, versammeln sich, wenn Śūlapāṇi Seinen Tanz zu beginnen wünscht, alle Götter und dienen Ihm zur Zeit des Pradoṣa.

kailāsa-śaila-bhavanein the dwelling on Mount Kailāsa
kailāsa-śaila-bhavane:
Adhikarana (Place/अधिकरण)
TypeNoun
Rootkailāsa+śaila+bhavana (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, सप्तमी, एकवचन; समासः कैलास+शैल (षष्ठी-तत्पुरुषः) + भवने (सप्तमी)
tri-jaga-janitrīmthe mother of the three worlds
tri-jaga-janitrīm:
Karman (Object/कर्म)
TypeNoun
Roottri+jagat+janitrī (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन; समासः त्रि+जगत् (द्विगु) + जनित्री (षष्ठी-तत्पुरुषः: 'mother of the three worlds')
gaurīmGaurī (Pārvatī)
gaurīm:
Karman (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootgaurī (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन
niveśyahaving seated/placed
niveśya:
Purvakala (Prior action/पूर्वकाल)
TypeIndeclinable
Rootni+vi+śi (धातु) + ल्यप्
Formक्त्वान्त/ल्यपन्त (absolutive), अव्ययभाव
kanaka-aṃcita-ratna-pīṭheon the jewel-throne inlaid with gold
kanaka-aṃcita-ratna-pīṭhe:
Adhikarana (Place/अधिकरण)
TypeNoun
Rootkanaka+aṃcita+ratna+pīṭha (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, सप्तमी, एकवचन; समासः कनक-अञ्चित (कर्मधारयः) + रत्नपिठ (तत्पुरुषः)
nṛtyamdance
nṛtyam:
Karman (Object/कर्म)
TypeNoun
Rootnṛtya (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन
vidhātumto perform
vidhātum:
Prayojana (Purpose/प्रयोजन)
TypeVerb
Rootvi+dhā (धातु) + तुमुन्
Formतुमुनन्त (infinitive), अव्ययभाव
abhivāñchatidesires
abhivāñchati:
Kriya (Action/क्रिया)
TypeVerb
Rootvāñch (धातु) + abhi (उपसर्ग)
Formलट्, परस्मैपद, प्रथमपुरुष, एकवचन
śūla-pāṇauwhen/with Śūlapāṇi (Śiva)
śūla-pāṇau:
Adhikarana (Locus/अधिकरण)
TypeNoun
Rootśūla+pāṇi (प्रातिपदिक)
Formपुल्लिङ्ग, सप्तमी, एकवचन; समासः शूल+पाणि (बहुव्रीहिः: 'he whose hand holds a trident')
devāḥthe gods
devāḥ:
Karta (Subject/कर्ता)
TypeNoun
Rootdeva (प्रातिपदिक)
Formपुल्लिङ्ग, प्रथमा, बहुवचन
pradoṣa-samayeat pradoṣa time
pradoṣa-samaye:
Adhikarana (Time/अधिकरण)
TypeNoun
Rootpradoṣa-samaya (प्रातिपदिक)
Formपुल्लिङ्ग, सप्तमी, एकवचन; समासः प्रदोष+समय (षष्ठी-तत्पुरुषः)
anubhajantiattend/serve
anubhajanti:
Kriya (Action/क्रिया)
TypeVerb
Rootanu+bhaj (धातु)
Formलट्, परस्मैपद, प्रथमपुरुष, बहुवचन
sarveall
sarve:
Karta (Subject-qualifier/कर्ता-विशेषण)
TypeNoun
Rootsarva (प्रातिपदिक)
Formपुल्लिङ्ग, प्रथमा, बहुवचन

Unknown (devotional narrator within Brahmottarakhaṇḍa)

Tirtha: Kailāsa

Type: peak

Scene: On Mount Kailāsa, a jeweled palace hall: Gaurī enthroned on a gold-inlaid gem seat; Śiva (Śūlapāṇi) prepares to dance; gods arrive in reverent attendance at Pradoṣa twilight.

Ś
Śiva (Śūlapāṇi)
G
Gaurī
K
Kailāsa
D
Devas

FAQs

Pradoṣa is portrayed as a divinely charged time when even the devas gather to serve Śiva, highlighting its unique sanctity.

Kailāsa is referenced as Śiva’s celestial abode; the verse emphasizes sacred time (Pradoṣa) more than earthly geography.

Implicitly encourages Pradoṣa-time worship by showing the gods themselves attending Śiva then.