स प्र॑थ॒मो बृह॒स्पति॑श्चिकि॒त्वाँस्तस्मा॒ इन्द्रा॑य सु॒तमा जु॑होत॒ स्वाहा॑ । तृ॒म्पन्तु॒ होत्रा॒ मध्वो॒ याः स्वि॑ष्टा॒ याः सुप्री॑ता॒: सुहु॑ता॒ यत्स्वाहा ऽया॑ड॒ग्नीत्
sá prathamó bṛ́haspátiś cikitvā́ṃs tásmai índrāya sutám ā́ juhota svā́hā | tṛ́mpantu hótrā mádhvo yā́ḥ svíṣṭā yā́ḥ suprī́tāḥ súhutā yát svā́hā ’yā́ḍ agnī́t
Er ist der Erste: Bṛhaspati, der Weise. Ihm, dem Indra, opfert das ausgepresste (Soma): Svāhā! Mögen die Hotṛ-Dienste am süßen Trank sich sättigen — die wohl dargebrachten, die wohlgefälligen, die wohl geopferten — was mit Svāhā dargebracht wird. „Ayāḍ!“ — so spricht der Agnīdh.
सः । प्रथमः । बृहस्पतिः । चिकित्वान् । तस्मै । इन्द्राय । सुतम् । आ । जुहोत । स्वाहा । तृम्पन्तु । होत्राः । मध्वः । याः । स्विष्टाः । याः । सुप्रीताः । सुहुताः । यत् । स्वाहा । अयाट् । अग्नीत् ।