राक्षसेन्द्रनिवेशनविचारः
Survey of Ravana’s Residence and Lanka’s Inner Quarters
भवनम् क्रममाणः णोऽसौ हनुमान्मारुतात्मजः।।।।तेषु तेषु महार्हेषु भवनेषु महायशाः।तेषामृद्धिमतामृद्धिं ददर्श स महाकपिः।।।।
dhūmrākṣasya ca sampāter bhavanaṃ mārutātmajaḥ |
vidyudrūpasya bhīmasya ghanasya vighanasya ca ||
śukanāsasya vakrasya śaṭhasya vikaṭasya ca |
brahmakarṇasya daṃṣṭrasya romaśasya ca rakṣasaḥ ||
yuddhonmattasya mattasya dhvajagrīvasya nādinaḥ |
vidyujjihvendrajihvānāṃ tathā hastimukhasya ca ||
karāḷasya piśācasya śoṇitākṣasya caiva hi ||
Hanumān, der Sohn des Windgottes, sprang über die Wohnsitze der Rākṣasas hinweg: Dhūmrākṣa und Sampāti; Vidyudrūpa, Bhīma, Ghana und Vighana; Śukanāsa, Vakra, Śaṭha und Vikaṭa; Brahmakarṇa, Daṃṣṭra und Romaśa; Yuddhonmatta und Matta; Dhvajagrīva und Nādin; Vidyujjihva und Indrajihva; ebenso Hastimukha, Karāla, Piśāca und auch Śoṇitākṣa — wahrlich.
Hanuman jumped the houses of Dhumraksha, Sampati, Vidyudrupa, Bhima, Ghana and Vighana, Sukanasa, Vakra, Shatha, Vikata, Brahmakarna, Damshtra Romasa, Yuddhonmatta, Matta, Dhvajagriva, Nadi, Vidyujjihva and Indrajihva Hastimukha, Karala, Pisacha and Sonitaksha.
It highlights disciplined restraint in service to dharma: Hanumān stays focused on his righteous mission (seeking Sītā) rather than being distracted by confrontation or plunder, even while moving through enemy territory.
Hanumān’s actions support satya by aligning conduct with purpose: he proceeds transparently toward the true objective—locating Sītā and reporting accurately to Rāma—without deviating into actions that would compromise the truth of his role as a messenger and servant of righteousness.