Previous Verse
Next Verse

Shloka 13

Mahādeva’s Boon: Unwavering Bhakti, Tri-functional Cosmos, and the Supratiṣṭhā of Liṅga-Arcā

संमोहं त्यज भो विष्णो पालयैनं पितामहम् पाद्मे भविष्यति सुतः कल्पे तव पितामहः

saṃmohaṃ tyaja bho viṣṇo pālayainaṃ pitāmaham pādme bhaviṣyati sutaḥ kalpe tava pitāmahaḥ

হে বিষ্ণো! এই মোহ ত্যাগ কৰা আৰু এই পিতামহ ব্রহ্মাক ৰক্ষা কৰা। পদ্ম-कल्पত তেওঁ পুনৰ তোমাৰ পুত্ৰ হ’ব, আৰু সেই চক্রত তোমাৰ পিতামহো হ’ব।

saṃmोहम्delusion, bewilderment
saṃmोहम्:
tyajaabandon, give up
tyaja:
bhoO (vocative particle)
bho:
viṣṇoO Viṣṇu
viṣṇo:
pālayaprotect, preserve
pālaya:
enamthis one (him)
enam:
pitāmahamthe Grandfather (Brahmā)
pitāmaham:
pādmein the Padma (kalpa)
pādme:
bhaviṣyatiwill become
bhaviṣyati:
sutaḥson
sutaḥ:
kalpein (a) kalpa, aeon
kalpe:
tavayour
tava:
pitāmahaḥgrandsire/grandfather
pitāmahaḥ:

Brahma (addressing Vishnu within Suta’s narration)