Previous Verse
Next Verse

Shloka 37

अध्याय १०१: हैमवती-तपः, तारकवंश-उत्पातः, स्कन्द-प्रत्याशा, मदनदहनम्

सो ऽपि तुष्टो महादेवः प्रदास्यति शुभां गतिम् विप्रयुक्तस्तया पूर्वं लब्ध्वा तां गिरिजामुमाम्

so 'pi tuṣṭo mahādevaḥ pradāsyati śubhāṃ gatim viprayuktastayā pūrvaṃ labdhvā tāṃ girijāmumām

সেই মহাদেৱো সন্তুষ্ট হৈ শুভ গতি দান কৰিব। কিয়নো পূৰ্বে তেওঁ তাইৰ পৰা বিচ্ছিন্ন হৈছিল, পাছত গিৰিজা উমাক পুনৰ লাভ কৰিছিল।

saḥ apihe also
saḥ api:
tuṣṭaḥpleased, satisfied
tuṣṭaḥ:
mahādevaḥLord Mahādeva (Śiva)
mahādevaḥ:
pradāsyatiwill bestow, will grant
pradāsyati:
śubhāmauspicious, beneficent
śubhām:
gatimcourse/state/destination (spiritual attainment)
gatim:
viprayuktaḥseparated, parted
viprayuktaḥ:
tayāfrom/with her (Umā)
tayā:
pūrvamformerly, earlier
pūrvam:
labdhvāhaving obtained, having regained
labdhvā:
tāmher
tām:
girijāmGirijā (daughter of the mountain, Pārvatī)
girijām:
umāmUmā (Pārvatī, Śakti).
umām:

Suta Goswami (narrating to the sages of Naimisharanya)