HomeUpanishadsNirvanaVerse 43
Previous Verse
Next Verse

Verse 43

Nirvana

मनोनिरोधिनी कन्था। योगेन सदानन्दस्वरूपदर्शनम्। आनन्दभिक्षाशी। महाश्मशानेऽप्यानन्दवने वासः। एकान्तस्थानम्। आनन्दमठम्। उन्मन्यवस्था। शारदा चेष्टा। उन्मनी गतिः। निर्मलगात्रम्। निरालम्बपीठम्। अमृतकल्लोलानन्दक्रिया। पाण्डरगगनम्। महासिद्धान्तः। शमदमादिदिव्यशक्त्याचरणे क्षेत्रपात्रपटुता। परावरसंयोगः। तारकोपदेशाः। अद्वैतसदानन्दो देवता॥३७–४८॥

मनः-निरोधिनी कन्था। योगेन सदा-आनन्द-स्वरूप-दर्शनम्। आनन्द-भिक्षा-आशी। महा-श्मशाने अपि आनन्द-वने वासः। एकान्त-स्थानम्। आनन्द-मठम्। उन्मनी-अवस्था। शारदा चेष्टा। उन्मनी गतिः। निर्मल-गात्रम्। निरालम्ब-पीठम्। अमृत-कल्लोल-आनन्द-क्रिया। पाण्डर-गगनम्। महा-सिद्धान्तः। शम-दम-आदि-दिव्य-शक्त्य्-आचरणे क्षेत्र-पात्र-पटुता। पर-अवर-संयोगः। तारक-उपदेशाः। अद्वैत-सदा-आनन्दः देवता।

mano-nirodhinī kanthā | yogena sadānanda-svarūpa-darśanam | ānanda-bhikṣā-āśī | mahāśmaśāne 'py ānanda-vane vāsaḥ | ekānta-sthānam | ānanda-maṭham | unmanī-avasthā | śāradā ceṣṭā | unmanī gatiḥ | nirmala-gātram | nirālamba-pīṭham | amṛta-kallolānanda-kriyā | pāṇḍara-gaganam | mahā-siddhāntaḥ | śama-damādi-divya-śakty-ācarane kṣetra-pātra-paṭutā | parāvara-saṃyogaḥ | tārakopadeśāḥ | advaita-sadānando devatā ||37–48||

制心之披衣(kanthā)。由瑜伽而见恒常安乐之自性。以安乐之施食而活。纵在大火葬场,亦住安乐林苑。独处之地。安乐道场。入于 unmanī 之境。Śāradā 之妙行。unmanī 之行程。清净之身。无所依之座。甘露波涛般的安乐行持。皎白清空。大宗大义。于修习以 śama、dama 为始的诸神圣力时,具足如田地与器皿之善巧。上与下之合一。tāraka 之开示。神性即不二、恒常安乐。

A cloak (kanthā) that restrains the mind. By yoga, the vision of the ever-blissful essential nature. One who lives on the alms of bliss. Dwelling, even in the great cremation-ground, in the grove of bliss. A solitary place. A monastery of bliss. The state of unmanī. The activity (ceṣṭā) of Śāradā. The movement/going of unmanī. A purified body. A seat without support. The blissful activity of nectar-waves. The white/pure sky. The great doctrine. Skillfulness (paṭutā) as a field and vessel in the practice of the divine powers beginning with śama and dama. The conjunction of the higher and the lower. The tāraka instructions. The deity is non-dual ever-bliss.

Moksha (jīvanmukti) through mano-nirodha culminating in Advaita-sadānanda (non-dual bliss)Mahavakya: Implicitly supports ‘Aham Brahmāsmi’ and ‘Tat tvam asi’ by identifying the realized ‘deity’ as Advaita-sadānanda (non-dual Brahman/Ātman) rather than a separate object of worship.AtharvaChandas: Prose (gadya; aphoristic/nominal style)