Vyāsa’s Inquiry into Dhṛtarāṣṭra’s Tapas and the Identification of Vidura with Dharma
पादशुश्रूषणे रक्तो राज्ञो मात्रोस्तथानयो: । “भरतश्रेष्ठ! मुझमें माताजीको छोड़कर जानेका साहस नहीं है। प्रभो! आप शीघ्र लौट जायाँ। मैं यहीं रहकर तपस्या करूँगा और तपके द्वारा अपने शरीरको सुखा डालूगा। मैं यहाँ महाराज और इन दोनों माताओंके चरणोंकी सेवामें ही अनुरक्त रहना चाहता हूँ” ।।
vaiśampāyana uvāca |
pādaśuśrūṣaṇe rakto rājño mātrostathānayoḥ |
"bharataśreṣṭha! mayi mātaraṃ parityajya gantum na śaktir asti | prabho! tvaṃ śīghraṃ nivartasva | aham ihaiva tapasā carāmi, tapasā ca śarīraṃ śoṣayiṣyāmi | aham iha mahārājasya cānayoś ca mātroḥ pādasevāyām eva anurakto bhavitum icchāmi" ||
tam uvāca tataḥ kuntī pariṣvajya mahābhujam |
"vatsa! māivam avada | mama vacanaṃ śṛṇu, gaccha putra | tava panthānaḥ kalyāṇakārī bhavantu, tvaṃ ca sadā svastho bhava" ||
毗舍波耶那说:他一心奉侍国王与两位母亲的足下,便说道:“婆罗多族中最卓越者啊!除母亲之外,我无勇气离去。主上,请速速归来。我将留在此处修行苦行,以苦行之力使此身枯槁。我愿留在这里,只系念于侍奉大王与这两位母亲的足下。” 听罢此言,昆蒂将臂力雄伟的萨诃提婆拥入怀中,说道:“孩子,莫说这样的话。听从母亲之言,去吧,孩子。愿你行路吉祥,愿你常得安稳康健。”
वैशम्पायन उवाच