चोरं पारदारिकं वा मोक्षयतो राजशासनमूनमतिरिक्तं वा लिखतः कन्यां दासीं वा सहिरण्यमपरहतः कूटव्यवहारिणो विमांसविक्रयिणश्च वामहस्तद्विपादवधो नवशतो वा दण्डः ॥ कZ_०४.१०.१४ ॥
coraṃ pāradārikaṃ vā mokṣayato rājaśāsanamūnamatiriktaṃ vā likhataḥ kanyāṃ dāsīṃ vā sahiraṇyamaparahataḥ kūṭavyavahāriṇo vimāṃsavikrayiṇaśca vāmahastadvipādavadho navaśato vā daṇḍaḥ
திருடன் அல்லது பரஸ்த்ரீகாமியை விடுவிப்பவன், அரசாணையில் குறை/அதிகம் சேர்த்து எழுதிப் போலியாக்குபவன், கன்னி அல்லது அடிமைப் பெண்ணை அவளுடைய தங்கத்துடன் கடத்துபவன், மோசடி வாணிபம் செய்பவன், மேலும் தடைசெய்யப்பட்ட இறைச்சி விற்பவன்—இவர்களுக்கு இடது கை மற்றும் இரு கால்கள் வெட்டுதல், அல்லது 900 பண அபராதம்.
Royal orders are the administrative backbone of governance; tampering converts state authority into private power, enabling corruption and illegal exactions, so the text treats it as a high-grade threat.