Droṇānīka-praveśa: Arjuna’s respectful appeal to Droṇa and renewed advance toward Jayadratha (द्रोणानीकप्रवेशः)
यथोक्ता दक्षिणाश्षान्या विप्रेभ्यो भूरिदक्षिण: । यजमान गयके यज्ञमें छत्तीस योजन लम्बी, तीस योजन चौड़ी और आगे-पीछे (अर्थात् नीचेसे ऊपरको) चौबीस योजन ऊँची सुवर्णमयी वेदी बनवायी गयी थी-। उसके ऊपर हीरे- मोती एवं मणिरत्न बिछाये गये थे। प्रचुर दक्षिणा देनेवाले गयने ब्राह्मणोंको वस्त्र, आभूषण तथा अन्य शास्त्रोक्त दक्षिणाएँ दी थीं
nārada uvāca | yathoktā dakṣiṇāś cānyā viprebhyo bhūridakṣiṇaḥ | yajamānaḥ gayake yajñe ṣaṭtriṃśad-yojana-lambāṃ triṃśad-yojana-vistārāṃ cāgrataḥ-pṛṣṭhataś (adhastād ūrdhvaṃ) caturviṃśad-yojanocchrāyāṃ suvarṇamayīṃ vediṃ kāritavān | tasyopari hīra-motī-maṇiratnāni saṃstīrṇāni | pracuradakṣiṇaḥ gayena brāhmaṇebhyo vastrāṇy ābharaṇāni tathānyāḥ śāstroktā dakṣiṇā adāt |
नारद उवाच—यथोक्ताभ्यः दक्षिणाभ्यः परं स भूरिदक्षिणो विप्रेभ्योऽन्यान्यपि बहूनि दानानि प्रददौ। गयायां यज्ञे यजमानेन सुवर्णमयी वेदी निर्मापिता—षट्त्रिंशद्योजनदीर्घा त्रिंशद्योजनविस्तीर्णा चतुर्विंशद्योजनसमुच्छ्रिता च। तस्यामुपरि हीरक-मुक्ता-मणिरत्नानि प्रकीर्णानि आसन्। एवं स गयो भूरिदानप्रसिद्धो विप्रेभ्यः वस्त्राभरणादीनि शास्त्रोक्ताः दक्षिणाश्च ददौ।
नारद उवाच
The passage highlights dharmic generosity in ritual life: beyond minimum obligations, a righteous patron gives abundantly and in accordance with śāstra, honoring learned priests and sustaining the sacrificial order.
Narada describes the grandeur of Gaya’s sacrifice: an immense golden altar adorned with jewels is built, and the patron distributes garments, ornaments, and other prescribed gifts as dakṣiṇā to the brahmins.