भीष्मविक्रमदर्शनं तथा क्रौञ्चारुणव्यूहविधानम् | Bhīṣma’s Ascendancy and the Organization of the Krauñcāruṇa Formation
अन्त: करणका निग्रह करना, इन्द्रियोंका दमन करना, धर्मपालनके लिये कष्ट सहना, बाहर-भीतरसे शुद्ध रहना, दूसरोंके अपराधोंको क्षमा करना, मन, इन्द्रिय और शरीरको सरल रखना, वेद, शास्त्र, ईश्वर और परलोक आदिमें श्रद्धा रखना, वेद-शास्त्रोंका अध्ययन- अध्यापन करना और परमात्माके तत्त्वका अनुभव करना--ये सब-के-सब ही ब्राह्मणके स्वाभाविक कर्म हैं।? |। शौर्य तेजो धृतिर्दाक्ष्यं युद्धे चाप्पपलायनम् । दानमी श्वरभावद्ष क्षात्रं कर्म स्वभावजम्,शूरवीरता5, तेज, धैर्य/3$, चतुरता*४ और युद्धमें न भागना5, दान देना और स्वामिभावः--ये सब-के-सब ही क्षत्रियके स्वाभाविक कर्म हैं:
antaḥkaraṇasya nigrahaḥ, indriyāṇāṃ damaḥ, dharmapālanārthaṃ duḥkha-sahiṣṇutā, bahiḥ-antar-śaucaṃ, aparādhakṣamā, mana-indriya-śarīrāṇāṃ ārjavam, veda-śāstra-īśvara-paraloka-ādiṣu śraddhā, veda-śāstrādhyayana-adhyāpanaṃ, paramātma-tattvānubhavaś ca—etāni sarvāṇi brāhmaṇasya svabhāvajāni karmāṇi. śauryaṃ tejo dhṛtir dākṣyaṃ yuddhe cāpy apalāyanam, dānaṃ īśvarabhāvaś ca—kṣātraṃ karma svabhāvajam.
अन्तःकरणनिग्रहः, इन्द्रियनिग्रहः, धर्मार्थं क्लेशसहनम्, बहिरन्तःशौचम्, परदोषक्षमा, मनोिन्द्रियशरीरार्जवम्, वेदशास्त्रेषु ईश्वरे परलोके च श्रद्धा, वेदशास्त्राध्ययनाध्यापनम्, परमतत्त्वानुभवश्च—एतानि सर्वाणि ब्राह्मणस्य स्वभावजानि कर्माणि। शौर्यं तेजो धृतिः दाक्ष्यं युद्धे चापलायनम्, दानं ईश्वरभावश्च—एतानि सर्वाणि क्षत्रियस्य स्वभावजानि कर्माणि।
अजुन उवाच
The verse outlines svabhāva-jāni karmāṇi—duties that naturally arise from one’s disposition—contrasting the Brahmin’s orientation toward restraint, purity, learning, and realization with the Kshatriya’s orientation toward courage, steadfast protection in battle, skill, generosity, and responsible authority.
In the Bhishma Parva’s dharma-discussion context, Arjuna is asking about the defining qualities and natural works associated with social roles (especially Brahmin and Kshatriya), framing ethical conduct and battlefield responsibility as expressions of inner nature rather than mere external labels.