HomeUpanishadsNaadbinduVerse 20
Previous Verse
Next Verse

Verse 20

Naadbindu

ततो विलीनपाशोऽसौ विमलः कमलाप्रभुः । तेनैव ब्रह्मभावेन परमानन्दमश्नुते ॥२०॥

ततः । विलीन-पाशः । असौ । विमलः । कमला-प्रभुः । तेन एव । ब्रह्म-भावेन । परम-आनन्दम् । अश्नुते ॥

tato vilīnapāśo'sau vimalaḥ kamalāprabhuḥ | tenaiva brahmabhāvena paramānandam aśnute ||20||

ତାପରେ ତାହାର ପାଶ (ବନ୍ଧନ) ଲୀନ ହୁଏ; ସେ ନିର୍ମଳ, କମଳପ୍ରଭୁ ସଦୃଶ ଦୀପ୍ତିମାନ ହୁଏ; ସେହି ବ୍ରହ୍ମଭାବ ଦ୍ୱାରା ପରମାନନ୍ଦକୁ ଆସ୍ୱାଦନ କରେ।

Then, with bonds dissolved, that one—pure, the lord of the lotus—by that very state of Brahman attains supreme bliss.

Moksha / Ānanda as Brahman (brahmānanda) and destruction of pāśa (bondage)Mahavakya: Echoes “प्रज्ञानं ब्रह्म” (Prajñānaṃ brahma): by Brahman-state (brahmabhāva) one realizes supreme bliss; also aligns with “अहं ब्रह्मास्मि” as identity yielding brahmānanda.AtharvaChandas: Anuṣṭubh (śloka)