सुखं च दुःखं च भवाभवौ च लाभालाभौ मरणं जीवितं च । पर्यायश: सर्वमेते स्पृशन्ति तस्माद् धीरो न च हृष्येन्न शोचेत्,सुख-दुःख, उत्पत्ति-विनाश, लाभ-हानि और जीवन-मरण--ये क्रमश: सबको प्राप्त होते रहते हैं; इसलिये धीर पुरुषको इनके लिये हर्ष और शोक नहीं करना चाहिये
sukhaṁ ca duḥkhaṁ ca bhavābhavau ca lābhālābhau maraṇaṁ jīvitaṁ ca | paryāyaśaḥ sarvam ete spṛśanti tasmād dhīro na ca hṛṣyen na śocet ||
ସୁଖ-ଦୁଃଖ, ଉତ୍ପତ୍ତି-ବିନାଶ, ଲାଭ-ହାନି ଓ ଜୀବନ-ମରଣ—ଏସବୁ ପର୍ଯ୍ୟାୟକ୍ରମେ ସମସ୍ତଙ୍କୁ ସ୍ପର୍ଶ କରେ; ତେଣୁ ଧୀର ପୁରୁଷ ଏଥିପାଇଁ ନ ହର୍ଷ କରୁ, ନ ଶୋକ କରୁ।
विदुर उवाच
All opposites—pleasure/pain, gain/loss, life/death, arising/cessation—arrive by turns for everyone; wisdom lies in maintaining steadiness without elation or grief.
In the Udyoga Parva’s counsel-setting, Vidura addresses the royal situation with moral instruction, urging inner steadiness and restraint as events move toward conflict.