तीर्थवंशोपदेशः
Tīrtha-vaṃśa Upadeśa: Instruction on the Fruits of Sacred Waters
(मुहूर्तानां त्रय॑ पूर्वमह्नः प्रातरिति स्मृतम् । जपथध्यानादिभिस्तस्मिन् विप्रैः कार्य शुभव्रतम् ।।
bhīṣma uvāca | muhūrtānāṃ trayaḥ pūrvam ahnaḥ prātar iti smṛtam | japa-dhyānādibhis tasmin vipraiḥ kāryaṃ śubha-vratam || saṅgava-ākhyas tribhāgaṃ tu madhyāhnas tri-muhūrtakaḥ | laukikaṃ saṅgave 'rthyaṃ ca snānādi madhyame || caturtham aparāhṇaṃ tu tri-muhūrtaṃ tu pitṛyakam | sāyāhnas tri-muhūrtaś ca madhyamaṃ kavibhiḥ smṛtam || śrāddhāpavarge viprasya svadhā vai muditā bhavet | kṣatriyasya api yo brūyāt prīyantāṃ pitaras tv iti ||
ଭୀଷ୍ମ କହିଲେ— ଦିନର ପ୍ରଥମ ତିନି ମୁହୂର୍ତ୍ତ ‘ପ୍ରାତଃକାଳ’ ବୋଲି ସ୍ମୃତ। ସେ ସମୟରେ ବ୍ରାହ୍ମଣମାନେ ଜପ-ଧ୍ୟାନ ଆଦି ଦ୍ୱାରା ନିଜ କଲ୍ୟାଣ ପାଇଁ ଶୁଭ ବ୍ରତାଚରଣ କରିବା ଉଚିତ। ପରବର୍ତ୍ତୀ ତିନି ମୁହୂର୍ତ୍ତ ‘ସଙ୍ଗବ’ ଏବଂ ତା’ପରେ ତିନି ମୁହୂର୍ତ୍ତ ‘ମଧ୍ୟାହ୍ନ’। ସଙ୍ଗବକାଳରେ ଲୌକିକ କାର୍ଯ୍ୟ କରିବା ଉଚିତ, ମଧ୍ୟାହ୍ନରେ ସ୍ନାନ ଓ ସନ୍ଧ୍ୟାବନ୍ଦନ ଯୁକ୍ତ। ମଧ୍ୟାହ୍ନ ପରେ ତିନି ମୁହୂର୍ତ୍ତ ‘ଅପରାହ୍ନ’—ଦିନର ଚତୁର୍ଥ ଭାଗ—ପିତୃକାର୍ଯ୍ୟ ପାଇଁ ଉପଯୁକ୍ତ। ତା’ପରେ ତିନି ମୁହୂର୍ତ୍ତ ‘ସାୟାହ୍ନ’, ଯାହାକୁ ବିଦ୍ୱାନମାନେ ଦିନ-ରାତିର ସନ୍ଧିକାଳ ବୋଲି ମାନନ୍ତି। ବ୍ରାହ୍ମଣଙ୍କ ଘରେ ଶ୍ରାଦ୍ଧ ସମାପ୍ତିରେ ‘ସ୍ୱଧା’ ଉଚ୍ଚାରଣ ପିତୃମାନଙ୍କୁ ପ୍ରସନ୍ନ କରେ; କ୍ଷତ୍ରିୟଙ୍କ ଘରେ ‘ପିତରଃ ପ୍ରୀୟନ୍ତାମ୍’ ବୋଲି କହିବା ଉଚିତ।
भीष्म उवाच
Bhīṣma teaches a dharmic ordering of the day: allocate specific time-blocks (muhūrtas) for spiritual practice (japa, dhyāna), worldly responsibilities, purification and sandhyā rites, and ancestral duties (śrāddha/pitṛ-kārya). Right timing is presented as part of right conduct.
In the Anuśāsana Parva’s instruction-setting, Bhīṣma continues his didactic discourse by defining traditional divisions of daytime and prescribing appropriate activities for each, including how to conclude a śrāddha with role-appropriate formulas for brahmins and kṣatriyas.