अध्याय १२८: शिव–उमा संवादः — तिलोत्तमा, श्मशान-मेध्यता, तथा चातुर्वर्ण्य-धर्मः
Chapter 128: Śiva–Umā Dialogue—Tilottamā, the Ritual Valence of the Śmaśāna, and the Fourfold Duty-Code
(सुदुर्विनीत: पुत्रो वा जामाता वा प्रमार्जक: । दारा वा प्रतिकूलास्ते तेनासि हरिण: कृश: ।।
sudurvinītaḥ putro vā jāmātā vā pramārjakaḥ | dārā vā pratikūlāste tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ ||
bhrātaro'tīva viṣamāḥ pitā vā kṣutkṣato mṛtaḥ | mātā jyeṣṭho gururvāpi tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ ||
brāhmaṇo vā hato gaurvā brahmasvaṃ vā hṛtaṃ purā | devasvaṃ vādhikaṃ kāle tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ ||
hṛtadāro'tha vṛddho vā loke dviṣṭo'tha vā naraiḥ | avijñānena vā vṛddhastenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ ||
vārthakārthaṃ dhana dṛṣṭvā svāṃ śrīrvāpi paraiḥ hṛtā | vṛttirvā durjanāpekṣā tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ ||
iṣṭabhāryasya te nūnaṃ prātiveśyo mahādhanaḥ | yuvā sulalitaḥ kāmī tenāsi hariṇaḥ kṛśaḥ ||
ବ୍ରାହ୍ମଣ କହିଲେ— “ସମ୍ଭବତଃ ତୁମ ପୁଅ ଦୁର୍ବିନୀତ; କିମ୍ବା ଜ୍ୱାଇଁ ଘରର ସମ୍ପତ୍ତିକୁ ‘ଝାଡ଼ୁ ମାରି’ ସବୁ ସଫା କରି ନେଇଯାଇଛି; କିମ୍ବା ତୁମ ସ୍ତ୍ରୀ ପ୍ରତିକୂଳ ସ୍ୱଭାବର—ତେଣୁ, ହେ ହରିଣ, ତୁମେ କୃଶ ଓ ଫିକା ହେଉଛ। କିମ୍ବା ତୁମ ଭାଇମାନେ ଅତ୍ୟନ୍ତ କୁଟିଳ; କିମ୍ବା ତୁମ ପିତା ଭୋକରେ କ୍ଷୀଣ ହୋଇ ମରିଗଲେ; କିମ୍ବା ମାତା, ଜ୍ୟେଷ୍ଠ ଭାଇ ଓ ଗୁରୁଜନ ମଧ୍ୟ ସେହିପରି ପରଲୋକଗତ—ତେଣୁ ତୁମେ କୃଶ ଓ ଫିକା। କିମ୍ବା ପୂର୍ବେ ତୁମେ କୌଣସି ବ୍ରାହ୍ମଣ କିମ୍ବା ଗାଈକୁ ହତ୍ୟା କରିଥିଲ; କିମ୍ବା ବ୍ରାହ୍ମଣ-ଧନ ହରଣ କରିଥିଲ; କିମ୍ବା କେତେବେଳେ ଦେବସ୍ୱକୁ ଅତିରିକ୍ତ ଭାବେ ନେଇଥିଲ—ତେଣୁ ତୁମେ କୃଶ ଓ ଫିକା। କିମ୍ବା ତୁମ ସ୍ତ୍ରୀ ଅପହୃତ; କିମ୍ବା ତୁମେ ବୃଦ୍ଧ; କିମ୍ବା ଲୋକେ ତୁମକୁ ଦ୍ୱେଷ କରୁଛନ୍ତି; କିମ୍ବା ଅଜ୍ଞାନରେ ତୁମେ ‘ବଢ଼ି’ ଯାଇଛ—ତେଣୁ ତୁମେ କୃଶ ଓ ଫିକା। କିମ୍ବା ବୃଦ୍ଧାବସ୍ଥା ପାଇଁ ସଞ୍ଚିତ ଧନ ଦେଖି ଅନ୍ୟେ ତୁମ ନିଜ ଶ୍ରୀ-ସମ୍ପତ୍ତି ଛିନିନେଇଛନ୍ତି; କିମ୍ବା ଜୀବିକା ପାଇଁ ଦୁଷ୍ଟମାନଙ୍କ ଉପରେ ନିର୍ଭର କରିବାକୁ ପଡ଼ୁଛି—ତେଣୁ ତୁମେ କୃଶ ଓ ଫିକା। କିମ୍ବା ନିଶ୍ଚୟ, ତୁମ ପ୍ରିୟା ସ୍ତ୍ରୀ ଥିବାରୁ ତୁମ ପଡ଼ୋଶରେ ଜଣେ ମହାଧନୀ—ଯୁବା, ସୁନ୍ଦର ଓ କାମୀ—ବସୁଛନ୍ତି; ତେଣୁ, ହେ ହରିଣ, ତୁମେ କୃଶ ଓ ଫିକା।”
ब्राह्मण उवाच
The passage probes the moral and social causes behind a person’s visible decline: domestic disorder, dependence on the wicked, social hatred, and especially grave transgressions like harming a Brahmin or cow or stealing sacred property. It implies that inner ethical failure and unresolved wrongdoing manifest outwardly as anxiety, loss of vitality, and misfortune.
A Brahmin addresses a man who appears emaciated and pale, offering a series of possible explanations—ranging from family troubles and bereavement to theft, abduction, old age, social enmity, and serious sins. The repeated refrain ‘therefore you are thin and pale’ functions as a diagnostic, pressing the listener toward self-examination and confession of the true cause.