Dakṣa’s Daughters, Cosmic Lineages, and the Population of the Three Worlds
वैश्वानरसुता याश्च चतस्रश्चारुदर्शना: । उपदानवी हयशिरा पुलोमा कालका तथा ॥ ३३ ॥ उपदानवीं हिरण्याक्ष: क्रतुर्हयशिरां नृप । पुलोमां कालकां च द्वे वैश्वानरसुते तु क: ॥ ३४ ॥ उपयेमेऽथ भगवान् कश्यपो ब्रह्मचोदित: । पौलोमा: कालकेयाश्च दानवा युद्धशालिन: ॥ ३५ ॥ तयो: षष्टिसहस्राणि यज्ञघ्नांस्ते पितु: पिता । जघान स्वर्गतो राजन्नेक इन्द्रप्रियङ्कर: ॥ ३६ ॥
vaiśvānara-sutā yāś ca catasraś cāru-darśanāḥ upadānavī hayaśirā pulomā kālakā tathā
ଦାନୁଙ୍କ ପୁତ୍ର ବୈଶ୍ୱାନରଙ୍କର ଉପଦାନବୀ, ହୟଶିରା, ପୁଲୋମା ଓ କାଳକା ନାମରେ ଚାରିଜଣ ସୁନ୍ଦରୀ କନ୍ୟା ଥିଲେ। ଉପଦାନବୀଙ୍କୁ ହିରଣ୍ୟାକ୍ଷ ଓ ହୟଶିରାଙ୍କୁ କ୍ରତୁ ବିବାହ କଲେ। ପରେ ବ୍ରହ୍ମାଙ୍କ ଆଜ୍ଞାରେ ପ୍ରଜାପତି କଶ୍ୟପ ପୁଲୋମା ଓ କାଳକାଙ୍କୁ ବିବାହ କଲେ। ଏହି ଦୁଇ ଗର୍ଭରୁ ପୌଲୋମ ଓ କାଳକେୟ ନାମରେ ଷଷ୍ଟି ହଜାର ଦାନବ ଜନ୍ମିଲେ—ଯଜ୍ଞବିଘ୍ନକାରୀ ଓ ଯୁଦ୍ଧନିପୁଣ। ହେ ରାଜନ, ଆପଣଙ୍କ ପିତାମହ ଅର୍ଜୁନ ସ୍ୱର୍ଗକୁ ଯାଇ ଏକାକୀ ସେମାନଙ୍କୁ ସମସ୍ତଙ୍କୁ ବଧ କଲେ; ତେଣୁ ଇନ୍ଦ୍ର ତାଙ୍କ ପ୍ରତି ଅତ୍ୟନ୍ତ ପ୍ରୀତ ହେଲେ।
The verse lists four daughters of Vaiśvānara: Upadānavī, Hayaśirā, Pulomā, and Kālakā.
He is narrating sacred genealogies that explain the origins of various beings and lineages appearing later in the Purāṇic histories.
They cultivate a broad Vedic worldview—seeing history, karma, and character as interconnected—encouraging humility and discernment about one’s own lineage and actions.