Sita
श्रीरामसान्निध्यवशाज्जगदानन्दकारिणी ।
उत्पत्तिस्थितिसंहारकारिणी सर्वदेहिनाम् ।
सीता भगवती ज्ञेया मूलप्रकृतिसंज्ञिता ।
प्रणवत्वात्प्रकृतिरिति वदन्ति ब्रह्मवादिन इति ।
अथातो ब्रह्मजिज्ञासेति च ॥८॥
श्री-राम-सान्निध्य-वशात् । जगत्-आनन्द-कारिणी ।
उत्पत्ति-स्थिति-संहार-कारिणी । सर्व-देहिनाम् ।
सीता । भगवती । ज्ञेया । मूल-प्रकृति-संज्ञिता ।
प्रणवत्वात् । प्रकृतिः इति । वदन्ति । ब्रह्म-वादिनः । इति ।
अथ । अतः । ब्रह्म-जिज्ञासा । इति । च ।
śrīrāmasānnidhyavaśāj jagadānandakāriṇī |
utpattisthitisaṃhārakāriṇī sarvadehinām |
sītā bhagavatī jñeyā mūlaprakṛtisaṃjñitā |
praṇavatvāt prakṛtir iti vadanti brahmavādina iti |
atha ato brahmajijñāseti ca ||8||
သီရိရာမ၏ နီးကပ်မှုအာနုဘော်ကြောင့် မိမိသည် လောက၏ အာနန္ဒ (ပျော်ရွှင်ခြင်း) ကို ဖြစ်စေသော အကြောင်းရင်းဖြစ်သည်။ ကိုယ်ရှိသတ္တဝါအားလုံးအတွက် ဖြစ်ပေါ်ခြင်း၊ တည်တံ့ခြင်းနှင့် ပျက်လျက်ခြင်းကို ဆောင်ရွက်သူလည်း ဖြစ်သည်။ စီတာကို ဘဂဝတီ မဟာဒေဝီဟု သိရမည်၊ မူလ ပရကृति ဟု ခေါ်ဆိုကြသည်။ မိမိ၏ သဘာဝသည် ပ္ရဏဝ (အိုမ်) ဖြစ်သောကြောင့် ဗြဟ္မန်ကို သိသူတို့က “မိမိသည် ပရကृति” ဟု ဆိုကြသည်။ ထို့ပြင် “ယခုမှစ၍ ဗြဟ္မန်ကို စူးစမ်းရှာဖွေခြင်း” ဟူ၍လည်း ဆိုသည်။
By the power of Śrī Rāma’s proximity, she is the cause of the world’s bliss. She is the agent of creation, maintenance, and dissolution for all embodied beings. Sītā is to be known as the Blessed Goddess, designated as the root Prakṛti. Because she is of the nature of the praṇava (Oṃ), the knowers of Brahman say, “She is Prakṛti.” And (thus) also: “Now, therefore, the inquiry into Brahman.”