Viṣṇu-sahasranāma—Yudhiṣṭhira’s Inquiry and Bhīṣma’s Recitation (विष्णोर्नामसहस्रम्)
जो श्रेष्ठ एवं सुपात्र ब्राह्मणको उपानह (जूता) दान करता है, उसके लिये कहीं कोई विषम स्थान नहीं है। न उसे दुःख उठाना पड़ता है और न काँटोंका ही सामना करना पड़ता है। छत्र-दान करनेसे परलोकमें जानेपर दाताको सुखदायिनी छाया सुलभ होती है ।।
yama uvāca | yo śreṣṭhaṃ evaṃ supātraṃ brāhmaṇaṃ upānah (jūtā) dānaṃ karoti, tasya kvāpi na kaścid viṣama-sthānaḥ | na tasya duḥkhaṃ bhavitum arhati, na ca kaṇṭakānāṃ samāgamo bhavati | chatra-dānāt paralokaṃ gatvā dātur upalabhyate sukhadāyinī chāyā | na hi dattasyā dānasya nāśo 'stīha kadācana | citragupta-mataṃ śrutvā hṛṣṭa-romā vibhāvasuḥ ||
ယမမင်းက မိန့်တော်မူသည်– “အလွန်မြတ်၍ လက်ခံထိုက်သော ဗြာဟ္မဏတော်တစ်ပါးအား ဖိနပ်တစ်စုံကို လှူဒါန်းသူသည် မညီမညာသော မြေပြင်၊ ခက်ခဲသော လမ်းခရီးတို့ကို မတွေ့ရတော့။ ဒုက္ခပင်ပန်းမှုကို မခံရ၊ ဆူးတံတို့၏ နာကျင်မှုကိုလည်း မကြုံရ။ ထီးကို လှူဒါန်းလျှင် နောက်လောကသို့ ရောက်သော် လှူဒါန်းသူအတွက် အေးမြသက်သာသော အရိပ်သည် လွယ်ကူစွာ ရရှိလာသည်။ အမှန်တကယ် လှူပြီးသော ဒါနသည် နောက်တစ်ခါ မပျက်စီးမပျောက်ကွယ်။ စိတ္တရဂုပ္တ၏ ဆုံးဖြတ်ချက်ကို ကြားသော် ဝိဘာဝသု၏ ကိုယ်ပေါ်အမွှေးများသည် ဝမ်းမြောက်လှုပ်ရှား၍ ထောင်တက်လာ၏။
यम उवाच