तद्यथा । हन २ कालि सर २ कालि सर २ गौरि धम २ गौरि धम २ विद्ये आले ताले माले गंधे वधे पच २ विद्ये नाशय पापं हन् दुःस्वप्नं विनाशय कष्टनाशिनि रजनि संध्ये दुंदुभिनादे मानसवेगे शंखिनि चक्रिणि वज्रिणि शूलिनि अपमृत्युविनाशिनि विश्वेश्वरि द्रविडि द्राविडि केशवदयिते पशुपतिमहिते दुर्द्दमदमिनि शर्वरि किराति मातंगि ओंह्रांह्रंह्रंह्रंक्रांक्रंक्रंक्रंत्वर २ ये मां द्विषति प्रत्यक्षं परोक्षं वा सर्वान्दम २ मर्द्द २ तापय २ पातय २ शोषय २ उत्सादय २ ब्रह्माणि माहेश्वरि वाराहि विनायकि ऐंद्रि आग्नेयि चामुंडे वारुणि प्रचंडविद्योते इंदोपेंद्रभगिनि विजये शांतिस्वस्तिपुष्टिविवर्धिनि कामांकुशे कामदुधे सर्वकामवरप्रदे सर्वभूतेषु वासिनि प्रति विद्यां कुरु २ आकर्षिणि वेशिनि ज्वालामालिनि रमणि रामणि धरणि धारिणि मानोन्मानिनि रक्ष २ वायव्ये ज्वालामालिनि तापनि शोषणि नीलपताकिनि महागौरि महाश्रये महामयूरि आदित्यरश्मि जाह्नवि यमधंटे किणि २ चिंतामणि सुरभि सुरोत्पन्ने कामदुघे यथा मनीषितं कार्यं तन्मम सिध्यतु स्वाहा ओंस्वाहा ओंभूः स्वाहा ओंभुवः स्वाहा ओंस्वः स्वाहा ओंभूर्भुवःस्वःस्वाहा यत्रैवागतं पापं तत्रैव प्रतिगच्छतु स्वाहा ओंबले महाबले उासिद्धसाधिनि स्वाहा
tadyathā | hana 2 kāli sara 2 kāli sara 2 gauri dhama 2 gauri dhama 2 vidye āle tāle māle gaṃdhe vadhe paca 2 vidye nāśaya pāpaṃ han duḥsvapnaṃ vināśaya kaṣṭanāśini rajani saṃdhye duṃdubhināde mānasavege śaṃkhini cakriṇi vajriṇi śūlini apamṛtyuvināśini viśveśvari draviḍi drāviḍi keśavadayite paśupatimahite durddamadamini śarvari kirāti mātaṃgi oṃhrāṃhraṃhraṃhraṃkrāṃkraṃkraṃkraṃtvara 2 ye māṃ dviṣati pratyakṣaṃ parokṣaṃ vā sarvāndama 2 mardda 2 tāpaya 2 pātaya 2 śoṣaya 2 utsādaya 2 brahmāṇi māheśvari vārāhi vināyaki aiṃdri āgneyi cāmuṃḍe vāruṇi pracaṃḍavidyote iṃdopeṃdrabhagini vijaye śāṃtisvastipuṣṭivivardhini kāmāṃkuśe kāmadudhe sarvakāmavaraprade sarvabhūteṣu vāsini prati vidyāṃ kuru 2 ākarṣiṇi veśini jvālāmālini ramaṇi rāmaṇi dharaṇi dhāriṇi mānonmānini rakṣa 2 vāyavye jvālāmālini tāpani śoṣaṇi nīlapatākini mahāgauri mahāśraye mahāmayūri ādityaraśmi jāhnavi yamadhaṃṭe kiṇi 2 ciṃtāmaṇi surabhi surotpanne kāmadughe yathā manīṣitaṃ kāryaṃ tanmama sidhyatu svāhā oṃsvāhā oṃbhūḥ svāhā oṃbhuvaḥ svāhā oṃsvaḥ svāhā oṃbhūrbhuvaḥsvaḥsvāhā yatraivāgataṃ pāpaṃ tatraiva pratigacchatu svāhā oṃbale mahābale uाsiddhasādhini svāhā
“Demikianlah (formula perlindungan yang agung): ‘Pukul, pukul! Wahai Kali… Wahai Gauri… Wahai Vidya (Kuasa Mantera)… musnahkan dosa; musnahkan mimpi buruk; Wahai pemusnah kesusahan! Wahai Malam, Wahai Senja... Sesiapa yang membenci aku secara terang-terangan atau rahsia—butakan mereka; hancurkan mereka; bakar mereka... Wahai Brahmani, Mahesvari, Varahi... Wahai Kemenangan... lindungilah (aku). ... Semoga pekerjaan yang aku niatkan terlaksana untukku—svaha. ... Wahai Kuasa, Wahai Kuasa Besar, Wahai penyempurna bahkan apa yang belum sempurna—svaha.’”
Implied narrator within Sūta’s discourse (mantra cited as a vidyā); contextually Sūta to the sages in Māheśvarakhaṇḍa
Scene: A blazing protective mandala of the Devī with conch, discus, thunderbolt, trident; Mātr̥kās encircle; flames garland the goddess; hostile forces are repelled; nightmares dissolve; a protective aura seals the devotee.
Divine protection (rakṣā) and inner victory arise from invoking the Goddess as universal Power, removing sin, fear, and inauspicious forces.
No single tīrtha is named in this verse; it functions as a universal protective vidyā within the Kaumārikākhaṇḍa narrative.
Mantra-japa and svāhā-formulas with the vyāhṛtis (bhūḥ, bhuvaḥ, svaḥ) are indicated, framing it as a siddhi/protection vidyā.