उपवासफलात्मकविधिः — Upavāsa as Yajña-Equivalent Merit
Angiras Teaching
स्वस्थ: सफलसंकल्प: सुखी विगतकल्मष: । अतः वह पवित्रात्मा पुरुष वस्त्राभूषणोंसे अलंकृत हो सैकड़ों स्त्रियोंसे भरे हुए और इच्छानुसार चलनेवाले सुवर्ण-सदृश विमानपर बैठकर रमण करता है। वह स्वस्थ, सफलमनोरथ, सुखी एवं निष्पाप होता है ।।
svāsthyaḥ saphala-saṅkalpaḥ sukhī vigata-kalmaṣaḥ | ataḥ sa pavi-trātmā puruṣaḥ vastrābhūṣaṇaiḥ alaṅkṛtaḥ śataśaḥ strībhiḥ parivṛtaḥ kāma-gamena suvarṇa-sadṛśena vimānena āruhya ramate | sa svāsthyaḥ saphala-manorathaḥ sukhī ca niṣpāpaḥ || anaśnan deham utsṛjya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ | yaḥ pumān anaśana-vrataṃ kṛtvā dehaṃ tyajati sa prātaḥ-kāla-sūrya-sadṛśa-prabhāḥ suvarṇa-kāntiḥ vaidūrya-muktā-jāla-vibhūṣitaḥ vīṇā-mṛdaṅga-nināditaḥ patākā-dīpa-samujjvalitaḥ divya-ghaṇṭā-nādena ghoṣamāṇaḥ sahasrāpsarā-yukta-vimāne upaviśya divya-sukhaṃ bhuṅkte ||
तो स्वस्थ होतो, त्याचे संकल्प सफल होतात, तो सुखी व पापरहित होतो. म्हणून तो पवित्रात्मा पुरुष वस्त्रे व भूषणे यांनी अलंकृत होऊन, शेकडो स्त्रियांनी भरलेल्या, इच्छेनुसार चालणाऱ्या, सुवर्णसदृश विमानावर बसून रमतो. जो मनुष्य अनशन-व्रत करून देहाचा त्याग करतो, तो असे फळ प्राप्त करतो—प्रातःसूर्यासारखा तेजस्वी, सुवर्णकांतीने दीप्त, वैदूर्य व मोत्यांनी जडित, वीणा व मृदंगाच्या निनादाने गजरत, पताका व दीपांनी उजळलेला, दिव्य घंटानादाने निनादित—अशा सहस्र अप्सरांनी युक्त विमानात बसून तो दिव्य सुख भोगतो.
अंगियरा उवाच
The passage teaches that disciplined self-restraint—specifically the vow of fasting undertaken as a religious observance—purifies a person (vigata-kalmaṣa) and yields auspicious results. It frames ethical self-control as a cause of inner purity and meritorious destiny, expressed through the idiom of heavenly reward.
Aṅgiras describes the posthumous फल (reward) of one who performs an anaśana-vrata and then relinquishes the body: the person is portrayed as radiant and adorned, traveling in a wish-moving golden vimāna amid music, lights, and apsarases, enjoying divine pleasures—an illustrative depiction of the merit gained through the vow.