Previous Verse
Next Verse

Shloka 66

इन्द्रजितः ब्रह्मास्त्र-यागः तथा वानरसेनाविध्वंसः

Indrajit’s Brahmastra Rite and the Crushing of the Vanara Host

स वैगदाभिर्हरियूथमुख्यान्निर्भिद्यबाणैस्तपनीयवङ्खैः ।ववर्षरामंशरवृष्टिजालैस्सलक्ष्मणंभास्कररमशिकल्पैः ।।।।

sa vai gadābhir hariyūthamukhyān

nirbhidya bāṇais tapanīyavaṅkhaiḥ |

vavarṣa rāmaṃ śaravṛṣṭijālaiḥ

salakṣmaṇaṃ bhāskararasmikalpaiḥ ||

ഗദകളും തപനീയ (സ്വർണ്ണവർണ്ണ) ബാണങ്ങളും കൊണ്ട് വാനരയൂഥമുഖ്യന്മാരെ ഭേദിച്ച ശേഷം, ഭാസ്കരകിരണസമമായ ദീപ്തശരങ്ങളുടെ ജാലവൃഷ്ടി ലക്ഷ്മണസഹിതനായ ശ്രീരാമനിൽ അവൻ ചൊരിഞ്ഞു.

सःhe
सः:
कर्ता (Agent/Doer)
TypeNoun
Rootतद् (सर्वनाम-प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्गः, प्रथमा-विभक्तिः (Nominative), एकवचनम् (Singular); सर्वनाम (pronoun)
वैindeed
वै:
सम्बन्ध/निपात (Discourse particle)
TypeIndeclinable
Rootवै (निपात)
Formनिपातः (particle); अव्ययम्; अर्थे—एव/खलु (emphasis/indeed)
गदाभिःwith maces
गदाभिः:
करण (Instrument/Means)
TypeNoun
Rootगदा (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्गः, तृतीया-विभक्तिः (Instrumental), बहुवचनम् (Plural)
हरियूथमुख्यान्the leaders of the vanara troops
हरियूथमुख्यान्:
कर्म (Object)
TypeNoun
Rootहरि + यूथ + मुख्य (प्रातिपदिक); समासः—हरियूथस्य मुख्या इति
Formपुंलिङ्गः, द्वितीया-विभक्तिः (Accusative), बहुवचनम् (Plural); षष्ठी-तत्पुरुषः (genitive-determinative)
निर्भिद्यhaving pierced/wounded
निर्भिद्य:
क्रियाविशेषण (Adverbial modifier of main verb)
TypeVerb
Rootनिर्भिद् (धातु) ← भिद् (छेदने) उपसर्गः—निर्
Formक्त्वान्त-अव्ययकृदन्तः (absolutive/gerund); पूर्वकालिकक्रिया (prior action): ‘having pierced/wounded’
बाणैःwith arrows
बाणैः:
करण (Instrument/Means)
TypeNoun
Rootबाण (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्गः, तृतीया-विभक्तिः (Instrumental), बहुवचनम् (Plural)
तपनीयवङ्खैःgolden-hued / shining like gold
तपनीयवङ्खैः:
करण (Instrument; adjectival qualifier)
TypeAdjective
Rootतपनीय + वङ्ख (प्रातिपदिक); समासः—तपनीय इव/तपनीयस्य वङ्खाः
Formपुंलिङ्गः, तृतीया-विभक्तिः (Instrumental), बहुवचनम् (Plural); विशेषणम्—बाणैः इति (qualifies ‘arrows’)
ववर्षrained down / showered
ववर्ष:
क्रिया (Main action)
TypeVerb
Rootवृष् (धातु) (वर्षणे)
Formलिट्-लकारः (Perfect), प्रथमपुरुषः (3rd person), एकवचनम् (Singular); परस्मैपदम्
रामम्Rama
रामम्:
कर्म (Object)
TypeNoun
Rootराम (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्गः, द्वितीया-विभक्तिः (Accusative), एकवचनम् (Singular)
शरवृष्टिजालैःwith nets/volleys of arrow-showers
शरवृष्टिजालैः:
करण (Instrument/Means)
TypeNoun
Rootशर + वृष्टि + जाल (प्रातिपदिक); समासः—शराणां वृष्टिः, तस्य जालम्
Formनपुंसकलिङ्गः, तृतीया-विभक्तिः (Instrumental), बहुवचनम् (Plural); षष्ठी-तत्पुरुषः (genitive-determinative)
सलक्ष्मणम्Rama along with Lakshmana
सलक्ष्मणम्:
कर्म (Object; ‘Rama together with Lakshmana’)
TypeNoun
Rootस + लक्ष्मण (प्रातिपदिक); समासः—लक्ष्मणेन सह
Formपुंलिङ्गः, द्वितीया-विभक्तिः (Accusative), एकवचनम् (Singular); सहार्थक-तत्पुरुषः (associative: ‘with Lakshmana’)
भास्कररमशिकल्पैःlike the sun’s rays
भास्कररमशिकल्पैः:
करण (Instrument; adjectival qualifier)
TypeAdjective
Rootभास्कर + रश्मि + कल्प (प्रातिपदिक); समासः—भास्करस्य रश्मयः, तैः कल्पाः (सदृशाः)
Formपुंलिङ्गः, तृतीया-विभक्तिः (Instrumental), बहुवचनम् (Plural); विशेषणम्—शरवृष्टिजालैः/बाणैः इति (qualifies the arrow-volley); षष्ठी-तत्पुरुषः + ‘कल्प’ (like)

Having hurt the Vanara leaders with maces and arrows shining like gold, he rained volley of arrows shining like sun rays on Lakshmana and Rama.

I
Indrajit
R
Rāma
L
Lakṣmaṇa
G
Gadā (mace)
B
Bāṇa (arrow)

FAQs

Dharma is tested under suffering: the righteous must maintain composure and purpose even when violence escalates.

Indrajit turns his concentrated missile-storm from the vānara leaders toward Rāma and Lakṣmaṇa.

Rāma’s steadiness (dhairya): he remains a stable center of dharma though attacked by overwhelming force.